Ūdens – tas ir visur. Ne tikai ap mums, bet arī mūsos. Vīrieša organismā ūdens veido 50-70%, t.i., vīrieša organismā, kura svars ir apmēram 70 kg, ūdens ir apmēram 40 litri! Sievietes organismā ūdens ir mazāk – 40-60%. Atšķirība skaidrojama tādējādi, ka sievietes organismā ir lielāks tauku procents, bet taukaudos ūdens ir mazāk.
90% smadzeņu svara veido ūdens. Šķidrums tiek patērēts gan kā fiziskajam darbam, gan smadzeņu radošajai domāšanai. Ūdens patēriņš pieaug, ja cilvēks ir dzēris kafiju vai saldus dzērienus. Tieši tāpat smadzenēm ir nepieciešams vairāk ūdens stresa situācijās. Bieži vien nogurums ir kā signāls ūdens trūkumam.

Dienā cilvēkam nepieciešami vidēji 2 litri ūdens, tomēr tas ir atkarīgs gan no gadalaika, gan uzņemtās pārtikas.

Ūdens ir galvenā asins sastāvdaļa. Asinis plūst pa artērijām, aiznesot uz šūnām uzturvielas un izvadot caur nierēm sārņus. Ūdens palīdz uzņemt arī vitamīnus un minerālvielas no uztura un paātrina glikozes uzsūkšanos, sniedzot enerģiju.

Sirds sastāv no 77% ūdens, bet aknas un muskuļi pat apmēram no 84% ūdens. 21 dienas laikā cilvēka organismā notiek pilnīga ūdens nomaiņa, mainās ķermeņa ūdens līdzsvars. Ne jau velti rehabilitācijas kursa ilgums sanatorijās ir bijis 24–28 dienas. Šajā laikā notiek pilnīga ūdens apmaiņa cilvēka organismā.

Kāpēc tieši ūdens ir tik ieteicams dzēriens?

  • Ūdens – labākais variants no dzērienu klāsta, kurš veldzē slāpes un nesatur konservantus, cukurus u.tml.!
  • Ūdens – lielisks dzēriens pie ēdiena, jo tā neitrālā garša neietekmē paša ēdiena garšu.
  • Ūdens veicina pilna kuņģa sajūtu un tādējādi ļauj tiem, kuri tievē, ekonomēt kalorijas.
  • Ūdens ir noderīgs zobiem (ar tā sastāvā esošajām minerālvielām) un atsvaidzina elpu…
  • Dabīgā ūdenī ir tādas minerālvielas kā kalcijs un magnijs. Krāna ūdens ir attīrīts ar hloru un citām ķīmiskām vielām, kuras var dot nepatīkamu aromātu un garšu. Filtrēts ūdens var mazināt dažu pievienoto ķīmisko vielu klātbūtni, bet tas pie reizes mazina arī minerālu daudzumu.

    Ūdens uzņemšanu organismā kavē arī pārmērīga stipras kafijas lietošana. Lietojot šo dzērienu vajadzētu papildus uzņemt ūdeni.

    Ūdeni nav vērts dzert rezervei! Vesela cilvēka organisms pats dod ziņu, kad ir nepieciešams “uzpildīties” ar ūdeni.

    Kādos gadījumos dzerot ūdeni mēdz sapampt?

    Ūdens aizture ir, kad ir piepampušas kājas, potītes, seja, rokas. Iemesli tam var būt dažādi:

  • hormonālā līdzsvara traucējumi (pirmsmenstruālais sindroms, menopauze);
  • ēdiena alerģijas;
  • liels sāļu saturs ēdienā;
  • noteikti medicīniski iemesli.
  • Bieži pārvarēt ūdens aizturi var:

  • samazinot ogļhidrātiem bagātu ēdienu lietošanu (kūkas, cepumus utt., jo tie satur arī samērā lielu daudzumu sāls);
  • dzerot vairāk ūdens – to vispirms var veikt aizvietojot tējas/ kafijas krūzi ar glāzi ūdens, tad pamazām palielinot uzņemtā ūdens daudzumu;
  • Ir dabiski domāt, ka, samazinot šķidruma uzņemšanas daudzumu, samazināsies ūdens uzkrājums/aizture. Taču tā vietā mēdz kļūt vēl sliktāk. Ja mēs nedzeram pietiekami daudz šķidruma, tad ķermenis pieturēsies pie tā, kas ir pieejams, nevis izvadīs uzkrājušos ūdeni caur nierēm un tad caur urīnizvadkanālu. Tādējādi, dzerot daudz ūdens, mēs it kā iedrošinām ķermeni izvadīt uzkrājušos ūdeni, jo tas zina, ka izvadītā vietā saņems vēl.

    Piebilde: ja visas šīs idejas tiek izmēģinātas, bet ūdens tik un tā turpina uzkrāties organismā un cilvēks pampst, tad ir ieteicams konsultēties ar ārstu.

    Kā vislabāk baudīt ūdeni?

  • Pievienojiet ūdenim citronu, apelsīna vai greifrūta šķēlītes, arbūza gabaliņus vai zemenes, saldētas ogas, ābolu vai gurķa ripiņas…
  • Mainiet ūdens avotus: ūdeni no avota, ūdeni no krāna, no akas, no pudeles (ar vai bez ledus, galvenais, lai patīk un garšo).
  • “Atšķaidiet” alkoholiskos dzērienus ar ūdeni, ar ledus gabaliņiem, sulām. Sasaldējiet ledus gabaliņā, piem., ziediņu, tas piešķirs īpašu garšu gan ūdenim, gan bolei.
  • Ūdens tiek uzņemts arī ar ēdienu! Piem., gurķī ūdens ir 97%, arbūzā 92%, zemenēs 89%, apelsīnos 87%, ābolos 86%, kartupeļos 79% utt.

    Un vēl daži interesanti fakti:

  • Rietumos mode noteic, ka dzert negāzētu ūdeni ir smalkāk nekā gāzētu.
  • Bez ēšanas cilvēks var izdzīvot četras nedēļas, bet bez ūdens tikai divas vai trīs dienas.
  • Jo vecāki kļūstam, jo mazāk jūtam slāpes. Vecākiem cilvēkiem ir lielāks risks ciest no dehidratācijas (organisma atūdeņošanās).
  • Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!