Aizraušanās – meksikāņu virtuve

Tā kā mammas virtuvē joprojām notiek remonts, Iveta ņem no groza garšvielas un krauj uz tradicionāli spilgtu krāsu meksikāņu auduma pārsegta galdiņa. Uz joku, ka to visu vajadzētu salikt zem kāda kaktusa, viņa nopietni atbild, ka nākotnē būs arī kaktusu siltumnīca.

Kafija šķiet vāja

„Man ļoti garšo piparoti ēdieni," saka docente un rāda Jāņa sētas sērijas Pasaules tautu kulinārija izdevumu Meksika ar 80 krāšņi ilustrētām receptēm.

„Galvenokārt gatavoju gaļas ēdienus, jo vīram garšo gaļa. Vistradicionālākais meksikāņu saldais ēdiens ir salda rīsu biezputra ar vaniļu un ievārījumu, viņi tāpat kā mēs aukstai biezputrai vidū uzliek karoti ievārījuma. Reiz mēģināju pagatavot arī kafiju meksikāņu gaumē, pievienojot tai kanēli un apelsīnu miziņu. Man tā likās ļoti vāja, jo parasti dzeru espresso lielā vairumā."

Ļoti būtiska nozīme meksikāņu virtuvē ir čili pipariem - 500 visdažādāko šķirņu pākstīm. Vienkāršais čili maina nosaukumu atkarībā no žāvēšanas procesa, to kūpina, žāvē uz lauka un apstrādā daudzos citos veidos. Par to pārsvarā lasīts internetā.

Cālis šokolādē

„No meksikāņiem iemācījos, vārot putna gaļu (arī zupā), likt klāt citronzāli, kas gaļai rada īpašu svaigumu," viņa rāda veikalā nopērkamu sprīdi garu kaltētu smaržīgās kalmes stumbra apakšdaļai līdzīgu augu, kas gan pēc ēdiena pagatavošanas izmetams.

Svaigumam ļoti bieži Iveta ēdienam pievieno ingveru, kas gan vairāk pārņemts no indiešu virtuves. Ingvera sakne nopērkama arī mūsu lielveikalos, tā labi palīdz pret saaukstēšanos. Tradicionāls meksikāņu ēdiens cālis melnajā šokolādē (99% procenti kakao, bez cukura, rūgtuma dēļ to tāpat ieēst neiespējami) gan vēl nav gatavots. Tas savu kārtu gaida. Meksikāņu ēdieni ir ļoti, ļoti asi, nepieradušiem cilvēkiem pēc to nobaudīšanas var pat piemesties caureja.

Mēra piparu asumu

Čili asumu novērtē pēc speciālas skalas (no 0 - 1 000 000) organoleptiskā testa piparu asumam, ko 1902. gadā izstrādāja Vilburs Skovils (Wilbur Scoville).

„Vai to nosaka pēc tā, cik ilgi mute paliek vaļā pēc nobaudīšanas?" pajoko fotogrāfs. Mums parāda burciņu ar uzrakstu JALAPEÑOS (izrunājot halapeņos) - tā pēc skalas satur 8000 šo nosacīto vienību. Interesanti uzzināt, ka čili asumu nomierina, uzdzerot tekilu. Kā teica vecie latvieši - velnu izdzen ar Belcebulu.

Meksikā čili pazina 7000 gadu pirms mūsu ēras, bet 5,5 tūkstošus gadu pirms mūsu ēras indiāņi to jau kultivējuši, nevis tikai nejauši atraduši mežā un ēduši, bada spiesti.

Palīdz pret ziloņiem

„Mozambikā šos piparus audzē, lai atbaidītu ziloņus, tad tie neizbradājot ciematnieku sējumus. Laikam jau specifiskais aromāts pārāk kairina kādas milzeņu ķermeņa daļas.

Čili nopērkami lielveikalos. Ja ar tiem darbojas, vēlams uzvilkt cimdiņus, kādus lieto frizieres, krāsojot matus, jo sula kņudina ādu. Īpaši sāpīgi ir, ja rokām ir kādas mikrotraumas.

Cilvēki, kuri pirmoreiz redz darbību cimdos, saka: „Ko āksties, tas nevar būt!" Nu, ja grib kādas asākas izjūtas, var jau darboties arī bez cimdiņiem.

Ja pipariem izņem sēkliņas, tie ir mazāk asi. Teic, ka cilvēkiem, kas strādā piparu fabrikā, nekad nav iesnu. Jo vairāk uz zemeslodes dienvidiem, jo asākus ēdienus lieto vietējie iedzīvotāji - kaut kā ir jānogalē vīrusi, kam arī patīk siltums."

Lasa receptes spāņu valodā

Tieši recepšu lasīšanas dēļ Iveta sākusi mācīties spāņu valodu, jo citādāk tās grūti saprast, tāpat vietējos veikalos paprasīt garšvielas, ja nezina, kā izrunāt nosaukumu. Meksikā angliski nerunā un nesaprot, ja nu vienīgi Hiltona viesnīcās.

Spāņu valodas kursi jau apmeklēti septiņus mēnešus, un septembrī nodarbības atsākušās. „Šausmīgi daudz vēl jāmācās," viņa piebilst.

Var visu sabojāt

Meksikāņu garšvielas varētu pasūtīt arī interneta veikalā, bet tur ir savas grūtības, tādēļ Iveta to īpaši bieži nedara, jo tas aizņem laiku: katra paciņa maksā 3 dolārus, tad vēl 25 % no kopsummas par to, ka produkts nav ražots Eiropas Savienībā. Savukārt, ja prece deklarēta muitā, par to var izrādīt interesi Pārtikas un veterinārais dienests, atplēšot sūtījumu.

Tradicionālā mērce

„Vistradicionālākais meksikāņu ēdiens ir mērce, ko ēd pie visa: pupiņām, gaļas, ietin tortiljā. Mums semināra laikā to pasniedza katrā ēdienreizē lielā bļodā - ņem, cik gribi.

Kuldīgas ceptuve ražo mazas maizītes Graudiņš, iesaiņotas pa sešām maisiņā, ārkārtīgi garšīgas pie meksikāņu ēdieniem. Es tās vienmēr sapērku lielu maisu un vedu uz Rīgu."

Mērcei vajag:

Visus dārzeņus sīki sasmalcina un pārslaka ar laima sulu, pārkaisa ar koriandra zaļumiem. Mērce vēl labāka kļūst, ja laima sula iestāvas aptuveni 24 stundas.

Zivis un garneles

Ņem jebkuras baltās zivis (lētās saldētās - mencu, paltusu), novāra. (Ja nav laika atkausēt, pārlauž uz pusēm un met katlā.)

Sacep tomātus ar sīpoliem (apmēram 5-10 minūtes), pakāpeniski pievienojot garšvielas, vārīto zivi, garneles (nolobītas) un pārlej ar laima sulu. Pēc 10 - 15 minūtēm pusdienas gatavas.

„Garneles labāk nepārvārīt, tad tās kļūst cietas. Ja dūša ļauj, var ņemt svaigas - kā austeres, kam uzdzer šampanieti, lai nelien uz augšu. Var izmantot arī iepriekšējā dienā vārītu zivi.

Pirmoreiz jaunu ēdienu gatavoju pēc receptes, bet nākamajā jau variēju pēc principa - kas garšoja, kas - ne."

Ātri un sātīgi

Ja grib tikai sākt iepazīties ar meksikāņu virtuvi pirmo reizi, visvienkāršākais ir nopirkt apaļo tortilju, sacept malto liellopa gaļu, tai pievienot maisījumu tacos.

Pankūkai uzliek lielo salātu lapu, ēdamkaroti ceptās gaļas, pāris tomātu šķēles, satin visu rullītī un ēd. Pat tad, ja, atnākot mājās, šausmīgi gribas ēst, nevaru apēst vairāk par vienu, bet vīrs - divas."

Par vistu ar kanēli indiešu gaumē Iveta sola pastāstīt nākamreiz.