Vairāk nekā 60 cilvēku Ziemeļeiropā svētdien gāja bojā vētrā, kuras vēja ātrums pārsniedza 200 kilometrus stundā. Vētrā tika izgāzti koki, norauti jumti, pārtraukta elektroapgāde un dzelzceļa, auto, jūras un gaisa satiksme.
"Tā ir lielākā viesuļvētra, kas jebkad notikusi Vācijā," paziņoja Nacionālā meteoroloģiskā biroja pārstāve.

Francijā vēja brāzmas pie Orlī lidostas Parīzes nomalē bija stiprākās, kas jebkad reģistrētas Francijas galvaspilsētā, informēja Francijas meteoroloģiskais dienests. Sešus cilvēkus nopietni ievainoja krītoši koki Parīzes Disnejlendā.

Francijas ziemeļos gāja bojā vismaz seši cilvēki, tika pārtraukta elektroapgāde divos miljonos dzīvokļu, uz laiku tika slēgtas vairākas lidostas un dzelzceļa stacijas.

Vācijā gāja bojā vismaz 15 cilvēku, no kuriem lielāko daļu nosita krītoši koki. Vētra bloķēja Minhenes lidostu un 30 dzelzceļa līnijas Vācijas dienvidos.

Šveicē gāja bojā vismaz 11 cilvēku, no kuriem septiņus nosita krītoši koki, bet divi gāja bojā, nogāžoties funikuliera vagoniņam Alpos.

Londonas metro darbība tika paralizēta, kad tā elektroapgādi pārtrauca Temzā iekritušas atlūzas. Lielbritānijā vētrās gāja bojā vai pazuda bez vēsts pieci cilvēki.

Vētra Itālijas ziemeļos pārtrauca dzelzceļa satiksmi un elektroapgādi Boloņas rajonā.

Norvēģijā svētdien tika izglābti septiņi cilvēki pēc kravas kuģa uzskriešanas sēklī pie Haugesunnas valsts rietumu piekrastē.

Beļģijā divi cilvēki sestdien gāja bojā vētras izraisītā autokatastrofā, lietus applūdināja ceļus pie Lježas un Namīras pilsētām, tika pārtraukta dzelzceļa satiksme starp Franciju un Beļģiju.

Meteorologi prognozēja, ka vētra Vācijā un Viduseiropā pirmdien norims.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!