Viņš paskaidroja, ka iestāšanās ES ir kļuvusi par valdības amatpersonu privātu projektu, kas cenšas nostumt malā politiķus. Tajā pašā laikā politiķi ir zaudējuši vēlēšanos uzņemt informāciju par Eiropas integrācijas detaļām, piezīmēja Raigs. "Ja mēs pārāk ļoti steigsimies, mēs zaudēsim iespēju iegūt labāku iestāšanās vienošanos."
Viņš norādīja uz faktu, ka valdība nav spējusi pārliecinoši pierādīt, kāpēc Igaunijas iedzīvotājiem būtu nepieciešama ES. "Mums ir jāizanalizē visas 30 sadaļas temati un jāatrod ieguvumi un zaudējumi," Raigs sacīja.
Raigs pauda cerību, ka pētījuma rezultāti atstās iespaidu uz sarunu delegācijām, kas vairāk nespēs noslēgt vienošanos vienatnē. "Sarunu dalībniekiem tas šķiet vienkārši - mazāk izņēmumu vai pārejas periodu, vienkāršāk sarunāties," viņš brīdināja.
Igaunijas Ārlietu ministrija atteicās komentēt jaunā izpētes centra dibināšanu vai tā iespējamo ietekmi uz iestāšanās sarunām.
'Mūsu mērķis ir iegūt vairāk informācijas par Eiropas integrāciju un pēc tam izstrādāt slēdzienu, vai mēs esam par vai pret iestāšanos," viņš pavēstīja. "Mēs arī vēlamies izstrādāt savus pretargumentus federālai Eiropai."
Izpētes centru nodibināja privātā akadēmija "Nord", ko vada profesors Raigs. Centra pirmā konference notiks 15.maijā, kurā tiks izskatītas iestāšanās ietekmes metodoloģiskās problēmas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
