Īpašajā trešdien izdotajā rīkojumā neviena konkrēta valsts nav nosaukta, bet gan norādīts, ka tas piemērojams "jebkurai personai vai ārvalstij", kura izsauc aizdomas par masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas ierobežojumu pārkāpšanu.
Baltais nams paziņoja, ka turpinās trīs pagaidām neapstiprināto rekomendāciju izpēti, bet viena rekomendācija, kuras saturs atzīts par slepenu, netiks īstenota. Šīs rekomendācijas martā iesniedza komisija ASV izlūkošanas iespēju izpētei attiecībā uz masu iznīcināšanas ieročiem.
Lai saskaņā ar komisijas ieteikumiem racionalizētu izlūkdienestu sadarbības procedūras, FIB ietvaros tiks izveidots Nacionālās drošības dienests, kas apvienos līdzšinējās biroja pretterorisma, pretizlūkošanas un izlūkošanas aktivitātes.
Daži analītiķi uzskata, ka izmaiņas ir trieciens FIB autoritātei, bet nostiprinās jaunā valsts izlūkošanas direktora Džona Negropontes ietekmi. Viņam uzdots veikt 15 izlūkošanas aģentūru darbības būtisku reorganizāciju.
Tomēr FIB direktors Roberts Millers uzsvēra, ka viņš izmaiņas uztver kā iegumu, kas ļaus viņa vadītajam birojam labāk stāties pretī nākotnē sagaidāmajiem draudiem.
Bušs arī apstiprināja Nacionālā pretizplatīšanas centra izveidošanu, kura uzdevums būs koordinēt cīņu pret masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanu.
Baltais nams atbalstīja spiegošanas un slepeno operāciju uzraudzības nodošanu centrālās izlūkošanas pārvaldes uzraudzībā, tādējādi noraidot rekomendāciju, kas paredzēja slepeno operāciju nodošanu preterorisma un pretizplatīšanas centriem.