Foto: EPA/Scanpix/LETA

Bojāgājušo skaits trešdienas rītā notikušajā Krievijas raķešu triecienā Čerņihivai, uz ziemeļiem no Kijivas, pieaudzis līdz 18, pavēstīja Ukrainas Ārkārtas situāciju dienests.

Kā liecina līdz ceturtdienas rītam apkopotie dati, dzīvību zaudējuši 18 cilvēki, 77 ievainoti, arī četri bērni. No drupām izglābti trīs cilvēki, teikts paziņojumā.

Kā iepriekš ziņoja policija, triecienā nodarīti postījumi sociālās infrastruktūras iestādēm, universitātes ēkai, slimnīcai un 16 daudzstāvu dzīvojamām ēkām.

Čerņihivas mērs Oleksandrs Lomako norādīja, ka raķetes trāpījušas blīvi apdzīvotā rajonā.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, kurš lūdzis sabiedrotos sūtīt Ukrainai vairāk raķešu, lai novērstu Krievijas gaisa uzbrukumus, paziņoja, ka Ukrainai nebija pietiekamu pretgaisa aizsardzības līdzekļu, lai pārtvertu trīs raķetes, kas trāpīja Čerņihivai.

Čerņihivas pilsēta atrodas aptuveni 145 kilometrus uz ziemeļiem no galvaspilsētas Kijivas, un pirms kara tajā dzīvoja aptuveni 285 000 iedzīvotāju. Kad 2022.gada februārī Krievijas tanki iebruka Ukrainā no Baltkrievijas teritorijas, pilsēta tika smagi izpostīta.

Ukraina ir aicinājusi ārvalstu sabiedrotos piegādāt tai modernākas pretgaisa aizsardzības sistēmas, lai atvairītu sistemātiskos Krievijas triecienus Ukrainas infrastruktūrai.

Krievija pēdējās nedēļās ir pastiprinājusi uzbrukumus Ukrainas energotīklam, taču Lomako sacīja, ka bojātā astoņu stāvu infrastruktūras ēka nav saistīta ar elektroenerģijas ražošanu.

Zelenskis uzsvēra, ka uzbrukums Čerņihivai nebūtu noticis, ja "Ukraina būtu saņēmusi pietiekamu pretgaisa aizsardzības tehniku un ja pasaules apņēmība pretoties Krievijas teroram būtu bijusi pietiekama."

"Terors ir jāaptur. Pretgaisa un pretraķešu aizsardzība ir tas, kas Ukrainai šobrīd ir nepieciešams," norādīja Zelenska biroja vadītājs Andrijs Jermaks.

Nīderlandes premjers gatavs Ukrainas vajadzībām pirkt "Patriot" no citām valstīm

Nīderlandes premjerministrs Marks Rite piedāvājis iegādāties no sabiedrotajiem pretgaisa aizsardzības sistēmas "Patriot", lai tās pēc tam nodotu Ukrainai, vēsta laikraksts "The Guardian".

"Mēs zinām, ka daudzām valstīm ir lieli sistēmu "Patriot" krājumi, iespējams, [šīs valstis] negrib tās piegādāt tiešā ceļā," Eiropas Savienības samita gaitā Briselē sacīja premjers.

"Mēs varam no viņiem tās nopirkt, mēs varam tās piegādāt Ukrainai, mums ir nauda. Tas ir svarīgi," piebilda Rite.

Nīderlandes premjers arī aicināja "kritiski izvērtēt rezerves, lai noteiktu mūsu saistību mērogus".

Berlīne pagājušajā nedēļā paziņoja, ka nosūtīs Ukrainai vienu no savām sistēmām "Patriot", paužot cerību, ka šis solis mudinās arī citas valstis rīkoties līdzīgi.

"Vācijas lēmums nodot Ukrainai vēl vienu savu sistēmu "Patriot" liek mums sev uzdot jautājumu - vai nebūtu labāk nosūtīt Ukrainai dažas mūsu pretgaisa aizsardzības sistēmas laikā, kad viņi, nevis mēs, atvaira uzbrukumus," sacīja Dānijas premjerministre Mete Fredriksena.

Arī NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs aicinājis alianses dalībvalstis aktivizēt centienus, lai Ukrainai nodrošinātu papildu pretgaisa aizsardzības sistēmas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!