Sociālajos tīklos izskan maldinoši ziņojumi, kuros tiek apgalvots, ka Eiropas Savienība (ES) esot pieņēmusi direktīvu, kas nu atļauj izmantot kancerogēnās vielas dzeramā ūdens cauruļvados. Informācija ir guvusi plašu rezonansi, taču tā ir pilnībā nepatiesa, secina faktu pārbaudes pētnieki no Itālijas "Zeta Check".
Aprīlī kāda X platformas lietotāja publicētais tvīts apgalvoja, ka Eiropas Savienība esot apstiprinājusi direktīvu, kas ļauj izmantot kancerogēnas vielas, piemēram, vinila hlorīdu, formaldehīdu un bis(2-etilheksil)ftalāts, dzeramā ūdens cauruļvados.
Šīs vielas ir klasificētas kā kancerogēnas, taču patiesībā to izmantošana ir stingri regulēta un tās nav paredzētas tiešam kontaktam ar dzeramo ūdeni.
Lietotāja ar 62 500 sekotāju tvīts īsā brīdī sasniedza 45 000 skatījumu. Ieraksts sākas ar vārdiem: "Viņi uzbrūk mums ar jebkuru lietu, ar jebkādiem līdzekļiem un no jebkuras puses... viņi nepadodas. Lai tie ir nolādēti!", papildinot savus vārdus ar sarūsējušas ūdens caurules fotoattēlu.
Aptuveni 300 citi profili X platformā ir saglabājuši šo ierakstu joprojām. Tam ir vairāk nekā 1400 "patīk" un 900 dalījušies ar šo informāciju. Arī sašutuma komentāru skaits pie šiem ierakstiem pārsniedz vairākus simtus.
Blakus tvīta profila autoram parādās "zilais ķeksītis" ar verificēta konta atzīmi, ko kopš pagājušā gada oktobra var iegūt, par 3 ASV dolāriem mēnesī iegādājoties X Premium kontu.
Kā secina pētnieki, lai gan šīs vielas ir iekļautas Eiropas Savienības regulējumos, to lietošana ir atļauta tikai specifiskos apstākļos, kas nepieļauj kaitīgu ietekmi uz cilvēka veselību. Piemēram, vinila hlorīds, kas ir potenciāli kancerogēns, drīkst nonākt kontaktā ar pārtikas produktiem tikai ļoti ierobežotā apjomā, kas nevar kaitēt cilvēku veselībai. Par ūdensapgādi te nav runa.
Kā atzinis Eiropas Komisijas pārstāvis Adalberts Jenzs, šī direktīva un regula ir daļa no plašākiem normatīvajiem aktiem, kas regulē materiālu un ķīmisko vielu izmantošanu Eiropas Savienībā. Neviens šāds lēmums nav ticis pieņemts. Viņš uzsver, ka patiesībā neviens no šiem apgalvojumiem internetā nav pamatots ar faktiem un ir izplatīti tikai ar mērķi maldināt sabiedrību.
"Šī dezinformācija par Eiropas Savienības it kā bīstamo lēmumu ir tipisks piemērs, kā tiešsaistē tiek izplatītas nepatiesas ziņas, lai izraisītu bažas un neuzticību starptautiskām institūcijām. Patiesībā Eiropas Savienība rūpīgi regulē ķīmisko vielu izmantošanu, lai nodrošinātu sabiedrības drošību un veselību," sacīja Jenzs.
Pētnieku secinājums ir strikts: Eiropas Savienība nepieļauj kancerogēnu vielu izmantošanu dzeramā ūdens sistēmās, un interneta plašumos izplatītā informācija par to ir pilnīgi nepatiesa un maldinoša.
*Faktu pārbaudes materiālu finansē Eiropas Mediju un informācijas fonds (EMIF), ko pārvalda "Calouste Gulbenkian Foundation".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
