Foto: AP/Scanpix/LETA

Armēnijas premjerministrs Nikols Pašinjans trešdien paziņoja par nodomu izstāties no Kolektīvās drošības līguma organizācijas (KDLO), kurā dominē Krievija, saistībā ar pieaugošu saspīlējumu starp abām valstīm

Pašinjans sacīja, ka viņa valdība vēlāk izlems, tieši kad izstāties no šīs drošības alianses, kuras dalībvalstis ir arī Kazhstāna, Kirgizstāna un Tadžikistāna.

Pastiprinoties domstarpībām ar Krieviju, Armēnija jau agrāk iesaldēja savu dalību šajā organizācijā, atcēla savu iesaistīšanos kopīgās militārās mācībās un nepiedalījās šīs organizācijas samitos.

Pašinjans trešdien pirmo reizi paziņoja par Armēnijas plāniem izstāties no Kolektīvās drošības līguma organizācijas. Viņš runāja jautājumu un atbilžu sesijā parlamentā, sakot, ka valdība vēlāk izlems, kad spert galīgo soli.

"Mēs aiziesim," sacīja Pašinjans. "Mēs izlemsim, kad aiziet. Mēs neatgriezīsimes, nav cita ceļa."

Neilgi pēc tam, mēģinot mīkstināt šo triecienu Maskavai, Armēnijas ārlietu ministrs Ararats Mirzojans uzsvēra, ka Pašinjans vēl nav paziņojis par pilnīgu izstāšanos.

"Tie, kas apgalvo, ka premjerministrs ir paziņojis, ka Armēnija izstājas no Kolektīvās drošības līguma organizācijas, ir kļūdījušies," sacīja Mirzojans.

Maskava vēl nav komentējusi šos paziņojumus.

Armēnijas attiecības ar ilggadējo atbalstītāju un sabiedroto Krieviju ir kļuvušas aizvien saspīlētākas pēc Azerbaidžānas militārās ofensīvas pērnā gada septembrī, kad Azerbaidžāna atguva Kalnu Karabahu, izbeidzot trīs gadu desmitus ilgo armēņu separātistu valdīšanu šajā reģionā.

Armēnijas varas iestādes apsūdzēja Krievijas miera uzturētājus, kas kopš 2020. gada bija dislocēti Kalnu Karabahā, par Azerbaidžānas uzbrukuma neapturēšanu. Krievija, kurai ir militāra bāze Armēnijā, noraidīja šīs apsūdzības, apgalvojot, ka tās karavīriem nebija mandāta iejaukties.

Pašinjans, trešdien runājot ar parlamenta deputātiem, nosodīja Kolektīvās drošības līguma organizācijas nespēju aizsargāt Armēniju. Viņš arī apgalvoja, ka dažas šis organizācijas dalībvalstis nostājušās Azerbaidžānas pusē.

"Izrādījās, ka tās dalībvalstis neizpildīja savas saistības, kuras paredz šis līgums, un līdz ar Azerbaidžānu plānoja karu pret mums," sacīja Pašinjans, neprecizējot savu apgalvojumu.

Krievija ir mēģinājusi uzturēt tuvas attiecības ar Armēniju, vienlaikus saglabājot labas attiecības ar Azerbaidžānu un tās galveno sabiedroto Turciju, kas ir svarīgs ekonomisks partneris Maskavai Rietumu noteikto sankciju laikā.

Kremli ir sadusmojuši Pašinjana centieni padziļināt Armēnijas attiecības ar Rietumiem un distancēties no aliansēm, kurās dominē Maskava. Krievija ir sevišķi neapmierināta ar Armēnijas lēmumu pievienoties Starptautiskajai krimināltiesai (SKT), kura pērn apsūdzēja Putinu par kara noziegumiem saistībā ar Krievijas karu pret Ukrainu.

Pret Pašinjanu pēdējā laikā notiek plaši protesti ar prasību viņam atkāpties, kas saistīts ar viņa valdības lēmumu atdot Azerbaidžānai četrus pierobežas ciematus, kurus Armēnija pārņēma savā kontrolē pagājušā gadsimta 90. gados.

Armēnija ir piekritusi atdot Azerbaidžānai teritorijas, ko Erevāna kontrolējusi kopš 90. gadiem, lai panāktu miera līguma noslēgšanu un izvairītos no vēl viena asiņaina konflikta.

Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!