Desmiti tūkstoši cilvēku ceturtdien pulcējās Armēnijas galvaspilsētas Erevānas ielās, protestējot pret valdības nodomu atdot atsevišķas teritorijas kaimiņvalstij Azerbaidžānai, ar kuru Armēnijai ilgstoši bijušas naidīgas attiecības.
Armēnija piekritusi atdot Azerbaidžānai teritorijas, ko Erevāna kontrolējusi kopš 90.gadiem, un sākt delimitācijas procesu, lai panāktu miera līguma noslēgšanu un izvairītos no vēl viena asiņaina konflikta.
Demonstranti sāka doties uz Erevānu pēc protestiem, kas sākās Tavušas apgabalā, valsts ziemeļaustrumos, kur valdība piekritusi atdot Azerbaidžānai atsevišķas teritorijas.
Opozīcijas partiju biedri un Kalnu Karabahas bēgļi pievienojās desmitiem tūkstošu demonstrantu pie valdības ēkas Republikas laukumā.
Azerbaidžāna pērn zibensofensīvā sagrāba vairākas desmitgades pastāvējušo "de facto" neatkarīgo Kalnu Karabahas armēņu republiku, un visi tās vairāk nekā 100 000 iedzīvotāju devās bēgļu gaitās.
Armēnijas premjerministrs Nikols Pašinjans kopš tā laika piekritis Tavušas apgabalā nodot Azerbaidžānas kontrolē četrus ciematus, ko armēņu spēki ieņēma 90. gados.
Premjers sacījis, ka tas būs pirmais solis centienos noslēgt miera līgumu ar Baku un ka Armēnija neatdos neko no savas "suverēnās" teritorijas.
Tomēr lēmums par atteikšanos no teritorijām izraisījis protestus, kas ilgts vairākas nedēļas. Teritoriju atdošanas oponenti nobloķējuši svarīgus autoceļus, šādi cenšoties panākt, ka Pašinjans nostāju maina.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
