Krievijas spēki sāk izjust Ukrainas armijas pretuzbrukumu spiedienu kaujas laukā un Rietumu sabiedroto palīdzība ir ļāvusi ukraiņu armijai stabilizēt kritiskos frontes rajonus, ziņo ASV Kara studiju institūts (ISW).
Saskaņā ar ISW datiem Ukrainas aizstāvji kopš maija vidus ir veikuši taktiski svarīgas un veiksmīgas operācijas Harkivas apgabala ziemeļos un Kreminnas virzienā.
Lai gan Ukrainas bruņotie spēki vēl neveic plaša mēroga pretuzbrukumus, kas nepieciešami, lai pārņemtu iniciatīvu, taktiskās operācijas palielina Krievijas armijas zaudējumus, lai turpinātu lēnu un nogurdinošu ofensīvu. Pretuzbrukumi Harkivas apgabalā ir piespieduši krievus pārvietot atsevišķas vienības prom no vietas, kur hipotētiski atrodas viņu centrālā vadība.
"ISW novēroja, ka Krievija jūnija vidū pārvietoja 810. kājnieku jūras kājnieku brigādes vienības un 9. motorizētās kājnieku brigādes bataljona taktisko grupu uz Harkivas apgabala ziemeļiem, bet citas 810. jūras kājnieku brigādes un 9. motorizētās kājnieku brigādes vienības palika netālu no Krinkiem un Toreckas," norādīja institūta analītiķi.
Saskaņā ar viņu datiem agresorvalsts sadala un izvieto gaisa desanta spēku vienības visā kaujas laukā. Gaisa desanta 106. divīzijas 137. pulka karavīri karo Hersonas apgabalā, bet citas pulka vienības atrodas pie Severskas.
Pēc ISW ekspertu domām, viena un tā paša liela formējuma vienību sadalīšana un izvietošana liecina, ka okupanti sāk izjust Ukrainas spēku pretuzbrukumu spiedienu. Tas arī apstiprina, ka frontes līnija nav tik statiska, kā uzskata Krievijas diktators Vladimirs Putins. Analītiķi vienlaikus norāda, ka Ukrainas spēku spēja veikt spēcīgus un organizētus pretuzbrukumus joprojām ir atkarīga no partneru militārās palīdzības stabilitātes.
Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz ceturtdienas rītam sasnieguši 555 620 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1110 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022. gada 24. februārī krievi zaudējuši 8182 tankus, 15 732 bruņutransportierus, 15 110 lielgabalus un mīnmetējus, 1119 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 886 zenītartilērijas iekārtas, 361 lidmašīnu, 326 helikopterus, 12 009 bezpilota lidaparātus, 2392 spārnotās raķetes, 28 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 20 325 automobiļus un autocisternas, kā arī 2535 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
"Bloomberg": Ukraina vēlas sarīkot otru miera samitu pirms ASV prezidenta vēlēšanām
Ukraina vēlas sarīkot otru miera samitu pirms novembrī gaidāmajām ASV prezidenta vēlēšanām, šoreiz iesaistot Krieviju, ziņo aģentūra "Bloomberg", atsaucoties uz informētiem cilvēkiem.
Jūnija vidū Šveicē notikušajā pirmajā miera samitā piedalījās vairāk nekā 90 valstu pārstāvji. Krievija netika uzaicināta, vairākas valstis nosūtīja zema līmeņa delegācijas.
Daudzas no šīm valstīm, kā arī Ķīna, kas nepiedalījās sanāksmē Šveicē, jau sen iestājās par to, ka sarunās būtu jāiesaista Maskava. Pekina kopā ar Brazīliju ir izvirzījušas savus priekšlikumus, lai izbeigtu karu Ukrainā.
Tomēr dažas ASV amatpersonas apšauba, ka samits, kurā piedalīsies Krievija, notiks.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
