Pēc tam plānu izskatīs parlamenta konstitucionālā komisija, kura acīmredzot ierosinās veikt grozījumus, lai to mīkstinātu.
Plānu septembrī apstiprināja Katalonijas reģionālais parlaments, kurš vēlas, lai sešus miljonus kataloņu dēvētu par "tautu".
Katalāņi, kuri līdz ar spāņu valodu runā arī katalāņu valodā, vēlas pārņemt savā kontrolē nodokļu sfēru, policiju, tiesu sistēmu, lielāko daļu ekonomisko aspektu, kā arī ostu un lidostu pārvaldi.
Plāna apstiprināšanas gadījumā Spānijas valdībai arī būtu jākonsultējas ar Kataloniju par starptautiskajiem nolīgumiem, kas skars tās intereses.
Šis plāns ir sašķēlis Spāniju, un nabadzīgākie reģioni, piemēram, Estremadura un Andalūzija, baidās, ka tie zaudēs finansējumu, ja Katalonija vairs nedos savu ieguldījumu valsts budžetā.
Premjerministra Hosē Luisa Rodrigesa Sapatero valdība daļēji ir atkarīga no Katalonijas nacionālistu partiju atbalsta, un Sapatero ir izteicis gatavību paplašināt autonomiju, ja reforma nepārsniegs konstitūcijas noteiktās robežas.
Sapatero aizstāv "plurālistisku Spāniju" robežās, kādas nepieciešamas solidaritātei un nacionālajai saliedētībai, taču par Katalonijas autonomijas plānu ir nobažījušies daudzi cilvēki pat viņa partijā. Viņi baidās, ka plāns var izraisīt līdzīgas prasības no citiem Spānijas 17 pusautonomajiem reģioniem un tādējādi apdraudēt valsts vienotību.
Internetā izvērstas kampaņas dalībnieki aicina boikotēt Katalonijas ražojumus.
PP jau paziņojusi, ka uzsāk juridiskas darbības, lai neļautu parlamentam apspriest reformu, ko tā uzskata par nekonstitucionālu.
Spānijas parlaments februārī ar pārliecinošu balsu vairākumu noraidīja līdzīgu plānu, kas faktiski paredzēja Basku zemes neatkarību. Reģiona premjers Huans Hosē Ibaretče tomēr solīja turpināt propagandēt šo plānu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
