Kaut arī šajā lietā pašam premjerministram netiek izvirzītas nekādas apsūdzības, skandāls nostādījis viņu neērtā situācijā laikā, kad viņu sagaida sīvas politiskās cīņas.
Apgalvojumi par fiktīvām kompānijām, kas esot tikušas nodibinātas, lai novirzītu ārvalstu ziedojumus Ariela Šarona veiksmīgajai 1999.gada kampaņai par labējās partijas "Likud" vadītāja amatu, izraisījuši politisku opozīciju premjerministram, jo politisko kampaņu finansēšana no ārvalstīm Izraēlā tiek uzskatīta par nelikumīgu.
Šarons noliedz, ka viņš būtu rīkojies nelikumīgi šajā finansēšanas lietā, un norāda, ka viņa 1999.gada kampaņas finansēšanu organizēja tikai viņa dēli. Ģenerālprokurors Menahems Mazuzs februārī nolēma neizvirzīt apsūdzības premjerministram, kā iemeslu minot pierādījumu trūkumu pēc trīs gadus ilgušās izmeklēšanas. Līdzīgas apsūdzības šajā lietā tika atsauktas arī pret diviem Šarona bijušajiem padomniekiem.
Pēc negaidītās vadības maiņas Darba partijā, kas ir viņa galvenā partnere, Šaronu nākamgad sagaida pirmstermiņa vēlēšanas, jo šī maiņa ir novedusi viņa valdošo koalīciju līdz sabrukuma robežai. Vēlēšanas bija paredzētas 2006.gada novembrī.