Kremlis ir noraidījis iepriekšējos čečenu aicinājumus pārtraukt karadarbību un gatavojas ieviest Čečenijā tiešu federālu pārvaldi.
Maskava ir pasludinājusi Mashadovu par kriminālnoziedznieku un vairs neatzīst viņu par likumīgo Čečenijas prezidentu. Mashadovs par Čečenijas prezidentu tika ievēlēts 1997.gada janvārī.
Tomēr Mashadovs aicināja Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu pieņemt viņa piedāvājumu: "Es esmu gatavs sēsties pie sarunu galda ar Krievijas pusi bez jebkādiem priekšnoteikumiem."
"Agrāk vai vēlāk, sarunas notiks," viņš sacija. "Ja politisks konflikta atrisinājums tiks atrasts, tā būs Krievijas politiskā uzvara, jo tā varēs saglabāt savu teritoriālo integritāti."
"Padarot Čečeniju par savu sabiedroto, Krievija kļūs spēcīgāka un nostiprinās arī savas ģeopolitiskās inetereses," uzskata Mashadovs.
Čečenijas prezidenta plāns paredz mehānismu pakāpeniskai militārā konflikta noregulēšanai un miera procesam līdz 30. maijam.
Mashadovs aicina izbeigt karadarbību, noslēgt pamieru, sākt sarunu procesu valdību līmenī un amnestēt kaujiniekus.
Plāns paredz arī apvienoto Krievijas un Čečenijas militāro rajonu izveidošanu separātiskajā republikā un civilās administrācijas ieviešanu.
Krievija un Čečenija varētu kopīgi izmeklēt organizēto noziedzību un militāros pārkāpumus, kas nav amnestēti, teikts Mashadova miera plānā.
Otrajā posmā, pēc sešiem mēnešiem, Čečenija varētu tikt demilitarizēta un kontroli pārņemtu civilā pārvalde Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) uzraudzībā. EDSO starpniecība tika izmantota arī 1994. - 1996.gada militārā konflikta Čečenijā izbeigšanā.
Šis ir līdz šim visdetalizētākais plāns, ko piedāvājuši čečenu līderi. Tomēr nav paredzams, ka Maskava to varētu pieņemt.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
