"Ja virsma tiek pārklāta ar šo klājumu, tad nav nepieciešams to vēlāk apstrādāt ar dezinfekcijas līdzekļiem vai citām ķīmiskām vielām," stāsta izgudrojuma autori.
Iepriekš šādus pārklājumus nebija iespējams izmantot, jo tajos esošās molekulas bija nepieciešams aktivizēt ar īpašu ultravioleto starojumu.
Ja daļiņas tiek aktivizētas, tās var iedarboties pat spēcīgāk nekā hlora balinātājs, sadalot organiskos savienojumus un nogalinot baktērijas.
Jaunajā zinātnieku izveidotajā pārklājumā ir modificētas titāna dioksīda daļiņas, kas veido dažādus savienojumus un aktivizējas arī elektriskās spuldzes gaismā.
Papildus antibakteriālām īpašībām, uz šāda pārklājuma nevar veidoties arī sēnīte, jo tam "nepatīk" ūdens. Tas nozīmē, ka ūdens lāses nevis paliek uz pārklājuma, bet gan norit no tā, aiznesot sev līdzi arī netīrumus.
Zinātnieki arī uzskata, ka vannas pārklājums nekaitētu cilvēkam, jo daļiņas gaismas trūkuma dēļ kļūtu neaktīvas, kad vannā tiktu ielaists ūdens.
Viņi uzsver, ka šāda veida pārklājums ievērojami pagarinātu dažādu priekšmetu kalpošanas laiku, tādējādi samazinot negatīvo ietekmi uz apkārtējo vidi.
Tomēr pagaidām ir arī daži šķēršļi, kas traucē izgudrojuma pielietošanai, jo zinātnieki vēl nav noskaidrojuši, kā būtu jāpārstrādā ar šādu klājumu apstrādāti priekšmeti, un cik daudz līdzekļu un darba būtu nepieciešams, lai šādu produktu laistu tirgū.
Speciālisti uzskata, ka pagaidām šāds materiāls būtu vislabāk pielietojams slimnīcās vai citās sabiedriskās vietās, kur tam būtu lielāka jēga, nekā privātmāju vannas istabās.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
