Sievietes Eiropas Savienībā (ES) pelna vidēji par 15% mazāk nekā vīrieši un dzimumu nevienlīdzība nodarbinātības sfērā samazinās tikai ļoti lēni, secināts jaunākajā Eiropas Komisijas (EK) ziņojumā.
Ziņojumā "Par sieviešu un vīriešu vienlīdzību 2006" norādīts, ka sieviešu grūtības darba un privātās dzīves sabalansēšanā bieži vien izraisa aiziešanu no darba tirgus. Sieviešu nodarbinātības līmenis - 55,7% - ir par 15 procentpunktiem zemāks nekā vīriešu nodarbinātības līmenis. Tajā pašā laikā sievietes ir vairāk pārstāvētas tādos sektoros kā izglītībā, veselības aizsardzībā un valsts pārvaldē, kur ir nodarbināti vairāk nekā 40% strādājošo sieviešu, salīdzinot ar 20% vīriešu.

Sievietes arī biežāk nekā vīrieši strādā nepilnu darba dienu, un viņu zemākās algas daļēji ir saistītas ar lielāko nodarbinātību mazāk atalgotās profesijās. Sievietes arī retāk ieņem vadošus amatus. Tajā pašā laikā pētījumā konstatēta pozitīva tendence jauno darba vietu ziņā - vairāk nekā 75% no pēdējo piecu gadu laikā izveidotajām jaunajām darba vietām ir aizņēmušas sievietes.

Pētījumā konstatēts, ka vīriešu un sieviešu vidējās algas atšķirība ES piecu gadu laikā ir samazinājusies tikai par procentpunktu - no 16% 1999.gadā līdz 15% 2004.gadā. Vislielākā sieviešu un vīriešu algu atšķirība 2004.gadā bija Kiprā, kur tā pārsniedza 25%, un tikai nedaudz mazāka tā bija Slovākijā un Igaunijā.

Savukārt vismazāk sieviešu un vīriešu algas atšķīrās Maltā - mazāk nekā par 5%. Itālijā šis rādītājs bija ap 6%, bet Portugālē un Slovēnijā - ap 9%. Latvijā sieviešu algas bija par 15% zemākas nekā vīriešu algas, kas aptuveni sakrīt ar ES vidējo līmeni.

Kopējais sieviešu nodarbinātības līmenis ES 2004.gadā bija vidēji 55,7%. Vislielākais strādājošo sieviešu īpatsvars bija Dānijā - pāri par 70%, bet mazākais - zem 30% - Maltā. Latvijā strādājošo sieviešu īpatsvars bija mazliet zem 60%, kas bija 12.augstākais rādītājs ES.

Vislielākā atšķirība starp sieviešu un vīriešu nodarbinātības līmeni bija Maltā, bet vismazākā - Ziemeļvalstīs - Zviedrijā un Somijā, kā arī trīs Baltijas valstīs - Igaunijā, Lietuvā un Latvijā.

EK ziņojumā apskatīta arī sieviešu pārstāvniecība nacionālajos parlamentos. Vidēji Eiropas Savienībā sievietes 2003.gadā ieņēma 22% deputātu vietu, bet 2005.gadā šis rādītājs bija palielinājies līdz 23%. Vislielākais sieviešu īpatsvars parlamentā ir Zviedrijā - gandrīz 50%, Dānijā - ap 40% un Nīderlandē - nedaudz zem 40%, bet mazākais - Maltā - mazliet zem 10%. Latvijā šis rādītājs 2005.gadā bija 22% - 11.augstākais starp ES valstīm.

Tajā pašā laikā pētījums parāda, ka Baltijas valstīs ir visaugstākais sieviešu vadītāju īpatsvars ES. Lietuvā 2004.gadā šis rādītājs bija ap 44%, Latvijā tas nedaudz pārsniedza 40% un Igaunijā bija mazliet zemāks par 40%. Vidējais ES līmenis bija 31,9%, mazākais sieviešu īpatsvars vadītāju amatos bija Maltā - nedaudz virs 10%, bet Kiprā un Dānijā - ap 20%.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit