"Šobrīd "Rostehnadzor" un Krievijas kodolenerģijas aģentūra "Rosatom" gatavo priekšlikumus centra izveidei," pavēstīja Puļikovsks.
"Vairākas pasaules lielvalstis, tajā skaitā ASV, apņēmušās savā teritorijā izveidot līdzīgu starptautiska mēroga centru," piebilda Puļikovskis.
Krievija šādu plānu izstrādājusi vairākus gadus. 2001.gadā valdība pieņēma likumu, kas atļauj kodolatkritumu importēšanu no citām valstīm.
No ieceres realizācijas Krieviju atturēja Vašingtonas iebildumi un paredzamā konkurence, ko veidotu vairāki līdzīgi jau funkcionējoši centri Francijā, kas kodolenerģijas ražošanā tiek uzskatīta par pasaules līderi.
Maskavas konferencē tika arī apskatīts jautājums par starptautiskas licencēšanas sistēmas izstrādi, lai nodrošinātu jaunattīstības valstīs uzbūvēto kodolenerģijas staciju uzraudzību.
Bieži vien vairākās valstīs uzbūvētās spēkstacijas paliek tikai vietējo aģentūru pārraudzībā, piebilda Puļikovskis.
Krievija, kas Persijas līcī netālu no Irānas pilsētas Būšehras būvē kodolspēkstaciju, diplomātiskā ceļā mēģinājusi pārliecināt Teherānu pārtraukt kodolprogrammu. Rietumvalstis paudušas satraukumu, ka programmas ietvaros iecerētā elektrības ražošana ar laiku var izvērsties kodolieroču izstrādē.
Maskava piedāvājusi bagātināt urānu Irānas vajadzībām, piegādājot kodolenerģētikas programmai nepieciešamos materiālus, bet nenododot kodolbumbas radīšanas tehnoloģiju. Teherāna uz šo piedāvājumu reaģējusi atturīgi.
IAEA padomei pirmdien Vīnē iecerēta tikšanās, kuras gaitā tiks apspriesta ANO sankciju piemērošana pret Irānu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
