Sagaidāms, ka ieteikums izveidot šādu objektu vasarā tiks iesniegts aizsardzības ministram Donaldam Ramsfeldam, atsaucoties uz vārdā neminētu Pentagona amatpersonu, vēsta laikraksts.
Sākotnējo darbu uzsākšanai Pentagons pieprasījis Kongresam 56 miljonus dolāru (30 miljonus latu).
Kopējie izdevumi, ieskaitot pašus raķešu pārtvērējus, saskaņā ar aplēsēm var sastādīt 1,6 miljardus dolāru (880 miljonus latu).
Laikraksts norāda, ka pretraķešu aizsardzības bāzes izveidošana Eiropā ir politiski ārkārtīgi nozīmīga. Piemēram, pārtvērēju izvietošana Polijā būs pirmā pastāvīgā amerikāņu militārā klātbūtne šīs valsts teritorijā, kas paplašinās un nostiprinās sakarus starp abu valstu armijām.
Lai gan jau iepriekš šī iecere pieminēta Kongresa ziņojumos un atklātos dokumentos, līdz šim pašā ASV tā piesaistījusi maz uzmanības, raksta "The New York Times".
Tajā pašā laikā Polijā tā kļuvusi par aktīvu diskusiju objektu. Tā izsaukusi arī Krievijas apsūdzības, ka Vašingtonas slēptais nolūks ir izplatīt ASV klātbūtni bijušajās Varšavas bloka valstīs, norāda laikraksts.
Citā rakstā, kas veltīts ASV, Eiropas un Irānas attiecībām, "The New York Times" ziņo, ka četras lielākās Eiropas bankas sākušas ierobežot savas aktivitātes Irānā, baidoties no ASV sankcijām, kas varētu tām radīt zaudējumus.
Četras bankas - Šveices UBS un :Credit Suisse", Nīderlandes "ABN Amro" un Londonā bāzētā HSBC - pēdējo sešu mēnešu laikā snigušas dažāda līmeņa paziņojumus par savu aktivitāšu ierobežošanu Irānā, norāda laikraksts.
Gandrīz lielajām Eiropas bankām ir filiāles vai pārstāvniecības ASV, kas pakļautas ASV likumiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
