Tātad pilsoniskajiem demokrātiem kopā ar kristīgajiem demokrātiem un "zaļajiem" parlamenta apakšpalātā būs 100 mandāti - tieši tikpat, cik sociāldemokrātiem kopā ar komunistiem.
Kā norāda analītiķi, tas nozīmē, ka Čehijai nāksies izšķirties vai nu par plašu koalīciju, kas līdzīga pašreizējai Vācijas koalīcijai, vai par nestabilu labēji centrisku valdību, vai pat par priekšlaicīgām vēlēšanām.
Topolaneks, bijušais uzņēmējs, kas priekšvēlēšanu kampaņā solīja nodokļu samazināšanu un fiskālās reformas, paziņojis, ka būtu gatavs runāt par valdības veidošanu arī ar sociāldemokrātiem, savukārt Paroubeks licis noprast, ka varētu atbalstīt labēji centrisku valdību, ja tā piekristu mērenākai reformu programmai.
"Sociāldemokrāti nekad nav centušies izcelties ar nepiekāpību. Paraudzīsimies, kādu programmu viņi piedāvās," paziņojis premjers, kas tūlīt pēc rezultātu paziņošanas pat izteicās, ka varētu apstrīdēt vēlēšanu iznākumu tiesā, bet nu vairs nav šos draudus atkārtojis.
Čehijas vēlēšanu rezultāti nav pārsteidzoši - tie atspoguļo pretrunu sabiedrībā starp reformu piekritējiem un plašu sociālo pasākumu atbalstītājiem. Paredzams, ka tie izraisīs vilšanos finanšu tirgos, kuri cerēja uz spēcīgu valdību, kas atbalstītu enerģiskas veselības aprūpes un pensiju sistēmas reformas un censtos panākt eiro ieviešanu 2010.gadā.
Daži analītiķi izteikušies, ka pilsoniskie demokrāti un sociāldemokrāti varētu vairākas nedēļas cīkstēties un galu galā izveidot koalīciju ar mērenu reformu programmu.
Citi turpretī uzskata, ka situācijas risināšanā varētu iejaukties prezidents Vāclavs Klauss un iznākumā varētu tikt izveidota tehnokrātu valdība, kas pārvaldītu valstī līdz jaunām vēlēšanām, pirms kurām būtu ieteicams būtiski grozīt vēlēšanu likumu, lai nepieļautu pašreizējās nenoteiktās situācijas atkārtošanos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
