Baltijas valstis ir priekšgalā siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanā

SEG emisiju samazinājums tiek skaidrots ar rūpniecības izputēšanu pēc Baltijas valstu neatkarības atgūšanas.

Kā norāda Bruņeniece, SEG emisiju apmēru lielā mērā nosaka tas, kāds ir mūsu dzīves stils, proti, ar ko cilvēki brauc, kādās ēkās dzīvo, kādus sadzīves priekšmetus lieto, kā rīkojas ar pieaugošo atkritumu daudzumu.

No tautsaimniecības sektoriem visbūtiskāko SEG emisiju apmēru dod enerģētikas sektors, ietverot tajā arī transportu, tai skaitā degvielas patēriņu. 2003.gadā Lietuvā šis skaitlis bija 70%, Latvijai - 72%, bet Igaunijai - 92%.

Atbilstoši Kioto protokolam, kurš nosaka, ka Latvijai individuāli vai kopīgā rīcībā ar citu valsti jāpanāk, ka antropogēnās SEG emisijas laika posmā no 2008. līdz 2012. gadam būs 8% zem 1990.gada emisiju līmeņa.

Tieši tādas pašas saistības laika posmam no 2008.līdz 2012.gadam ir arī Igaunijai un Lietuvai. Dažādām ES valstīm šis mērķis ir dažāds, piemēram, Dānijai samazinājumam jābūt 21%, Apvienotajai Karalistei - 12,5%, toties Grieķijai paredzams palielinājums par 25%, Portugālei - pat par 27%.

Pašlaik Latvijā darbojas nacionālais SEG emisijas vienību reģistrs, kurā veic emisijas kvotu sadali, uzkrājumu, pārskaitījumu, nodošanas, aizstāšanas un anulēšanas uzskaiti valstī. Tajā darbojas 92 operatori.

Sistēmā iekļautas rūpnieciskās iekārtas energoietilpīgajās tautsaimniecības nozarēs, tai skaitā elektroenerģijas un siltumenerģijas, cementa, keramikas, tērauda un citas ražošanas iekārtas.

Latvija ir atļāvusi emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā brīvprātīgi iesaistīties arī iekārtām, kuras veic ES direktīvā noteiktās piesārņojošās darbības, bet neatbilst iekārtas jaudas vai produkcijas apjoma nosacījumiem.

Piedaloties ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā, Latvija gūst pieredzi emisiju tirdzniecībā, līdz ar to Latvija varēs veiksmīgi piedalīties Kioto protokolā paredzētajā starptautiskajā emisiju tirdzniecības sistēmā, kura sāks darboties 2008.gadā, norāda Bruņeniece.