Pēc šo trīs organizāciju aplēsēm, cilvēces ekoloģiskais parāds pirmo reizi sācies 1987.gadā, kas tas noticis 19.decembrī. 1995.gadā tas jau bijis 21. novembrī, un katru gadu ekoloģiskā parāda diena pienāk aizvien agrāk.
Ekoloģiskā parāda sekas ir globālā sasilšana, mežu izzušana, zivju krājumu samazināšanās, augu un dzīvnieku sugu izmiršana, norāda Jaunās ekonomikas fonds.
Jūlijā šis fonds publicēja jaunu globālā progresa mērījumu Laimīgās planētas indeksu, kurā Baltijas valstīm, tostarp Latvijai, ir zemi rādītāji.
Jaunās ekonomikas fonds ierindojis 178 valstis atbilstoši vides efektivitātei, ar kuru tās var nodrošināt ilgu un laimīgu dzīvi, izmantojot oficiālos statistikas datus par vidējo mūža ilgumu un aptauju rezultātus, kas vēsta, cik apmierināti ar dzīvi ir šo valstu iedzīvotāji.
Rezultāti salīdzināti ar valsts ekoloģiskajiem pēdu nospiedumiem - resursu menedžmenta mērvienību, kas parāda, cik zemes un ūdens platības iedzīvotājiem nepieciešams, lai saražotu produkciju, ka tie patērē.
Latvija sarakstā ierindojas 160.vietā, Lietuva - 149., bet Igaunija - 173.vietā. Krievija Laimīgās planētas indeksā ir 172. vietā, bet ASV - 150.vietā. Pēdējā vietā ierindojas Zimbabve.
Saraksta augšgalā ierindojas Vanuatu, Kolumbija, Kostarika, Dominikana, Panama, Kuba, Hondurasa, Gvatemala, Salvadora un Sentvisenta.
No Eiropas Savienības valstīm visaugstāk novērtēta Malta, kura ierindojas 40.vietā.