Nepastāvība mākslas profesijās jākompensē ar drošu sociālo aizsardzību, uzsvērts ceturtdien pieņemtajā Eiropas Parlamenta ziņojumā par mākslinieku sociālo statusu. Parlaments iesaka Eiropas Komisijai izstrādāt rokasgrāmatu, lai informētu māksliniekus par viņu sociālajām tiesībām, un rosina izpētīt iespējas ieviest māksliniekiem domātu elektronisku sociālās drošības karti.
Vairākās dalībvalstīs nav noteikts mākslinieka tiesiskais statuss, un daudzi mākslinieki nepārzina savas no ES likumdošanas izrietošās tiesības. Parlaments tāpēc aicina EK Eiropas māksliniekiem izstrādāt rokasgrāmatu, kurā būtu minēti visi dalībvalstu un Kopienas noteikumi veselības apdrošināšanas, bezdarba un pensiju jomā. Deputāti arī rosina ES īstenot pilotprojektu māksliniekiem domātas elektroniskas sociālās drošības kartes ieviešanai, informē EP pārstāvniecībā Latvijā.

EP aicina EK un dalībvalstis ieviest Eiropas profesiju reģistru, kurā iekļautu arī mākslinieka statusu, datus par mākslinieku līgumiem un iepriekšējām darba attiecībām. Šādu reģistru izveidotu, pamatojoties uz "Eiropass" iniciatīvu, kas radīta 2004. gadā profesionālo kvalifikāciju atzīšanai.

Ziņojumā ieteikts nodrošināt, ka trešo valstu māksliniekiem pēc atgriešanās savā valstī tiek pārskaitītas viņu pensiju un sociālās iemaksas. EK ieteikts pārskatīt arī pašreizējos noteikumus par vīzām un darba atļaujām: attiecībā uz māksliniekiem jāizstrādā noteikumi par īpašu pagaidu vīzu, kādi vairākās dalībvalstīs jau ieviesti.

EP arī aicina atbalstīt mākslas izglītību gan augstākās izglītības līmenī, gan skolās, un prasa EK un dalībvalstīm apsvērt iespēju izveidot programmai "Erasmus" līdzīgu fondu mākslas pasniedzēju un jauno mākslinieku apmaiņai.

Ziņojuma autore Klēra Gibolta (ALDE, FR) ir bijusi Lionas Operas orķestra diriģente, operdziedāšanas un kordziedāšanas klases vadītāja, un ziņojumā lielā mērā balstās uz savu un kolēģu pieredzi.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!