Jāņi Igaunijā tiek svinēti ļoti līdzīgi kā Latvijā

Igaunijā visas tradīcijas, kas saistītas ar Jāņu dienu, praktiski attiecas uz vienu vienīgu nakti – no 23. uz 24.jūniju, kas ir gaišākā un īsākā visā gadā. Daudzi no maģiskiem rituāliem, kas tika veikti šajā naktī, šodien jau ir piemirsti, un šodien daudz lielāku prieku sagādā gaišā nakts, krāšņā daba un lieliskais iemesls kopā ar sev tuvajiem ļaudīm izrauties no pilsētas.

Tiesa ir lietas, kas ir obligātas pat tad, ja Jāņi tiek svinēti skaļas rokmūzikas pavadībā. Tā ir ugunskura degšana, pirtī iešana, alus dzeršana, šūpošanās šūpolēs un papardes zieda meklēšana. Tā ir daudzslāņaina tradīcija, kas nāk no katra cilvēka dzimtas saknēm – norāda vēsturnieks Jiri Kūskemā. Viņš piebilst, ka, neraugoties uz to, ka kaut kādā brīdī viņa ģimenei Jāņu diena pārvērtās par pasēdēšanu pie dārza kamīna, tomēr viņi visi lieliski apzinās šo svētku izcelsmi.

Avīze arī raksta, ka Igaunijā jau izsenis bija pieņemts līdz Jāņu dienai sasiet pirts slotas, jo ticēja, ka tām piemitīs dziednieciskas īpašības. Arī šodien par labākajām tiek uzskatītas līdz Jāņiem sietās slotiņas, jo tās, kas sietas vēlāk, ātri vien nobirst.

Arī alus dzeršana ir sena tradīcija. Svaigam alum šajā laikā tika piedēvētas pārdabiskas īpašības, ar to apšļakstīja upurakmeņus, tādējādi pateicoties ūdens un zemes dievībām. Svarīga loma bija arī šūpošanās tradīcijām, kam sākotnēji piemita seksuāli-maģiska nozīme.