Armija pagājušajā mēnesī ieņēma visas kaujinieku pozīcijas nometnes nomalēs, taču atturējās iebrukt tās oficiālajās robežās.
1969.gada arābu valstu vienošanās aizliedz Libānas drošības spēkiem ieiet palestīniešu nometnēs. Libānas parlaments anulēja šo vienošanos astoņdesmito gadu vidū, taču tā joprojām faktiski darbojas.
Kā ziņo avoti, armija ir nobažījusies, ka tā tiek iesaistīta novājināšanas karā ar kaujiniekiem, kas nocietinājušies nometnes šaurajās ieliņās, un nolēmusi sagraut viņus pēc atteikšanās padoties.
Otrdien snaiperis nogalināja kādu karavīru. Kaujās, kas sākās 20.maijā, jau nogalināti 87 karavīri, 75 kaujinieki un 43 civiliedzīvotāji.
Avoti ziņo, ka armija izvietojusi papildspēkus šajā rajonā un, acīmredzot, izmantos kaujas helikopterus un karakuģus uzbrukumā piekrastes nometnei. Palestīniešu avoti teic, ka pirms gaidāmā uzbrukuma nometni atstāj pēdējie tajā palikušie civiliedzīvotāji.
Vairākums no Nahrelbaredas nometnes 40 000 iedzīvotāju aizbēga, sākoties sadursmēm, taču vairāki tūkstoši palika nometnē.
Libānas valdība apgalvo, ka "Fatah al Islam" ir Sīrijas izlūkdienesta instruments, ko gan Damaska, gan pats grupējums noliedz. Grupējums apgalvo, ka tam neesot nekādu sakaru ar "Al Qaeda", taču tas atbalsta tā karojošo ideoloģiju.
Daži grupējuma kaujinieki, galvenokārt libānieši, palestīnieši, sīrieši un Saūda Arābijas pilsoņi, ir cīnījušies Irākā. Pēc drošības dienesta ziņām, kritušo kaujinieku vidū ir desmit cilvēki no Saūda Arābijas.
Varas iestādes vaino grupējumu divu autobusu uzspridzināšanā februārī kristiešu rajonā netālu no Beirūtas, kur dzīvību zaudēja trīs civiliedzīvotāji. Izmeklētāji norāda arī uz kaujinieku līdzdalību pret Sīriju noskaņotā valdības ministra kristieša nogalināšanā pagājušā gada novembrī.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
