Komentējot Krievijas prezidenta Vladimira Putina izteikumus par nacisma heroizēšanu Igaunijā, izglītības un zinātnes ministrs Teniss Lukass valdības preses konferencē sacījis, ka Krievijā nacistu ir vairāk nekā Igaunijā pilsoņu, ziņo "Äripäev".
"Krievijā atklātu nacistu ir vairāk nekā Igaunijā pilsoņu. Tādēļ Krievijas izteikumus attiecībā uz nacisma izpausmi Igaunijā nevar uztvert nopietni," sacījis Lukass.

Ekonomikas un komunikāciju ministrs Juhans Partss uzskata, ka Krievijas prezidents vienkārši ir nepareizi informēts. Citādu izskaidrojumu viņa izteicieniem ministrs neredz.

Finanšu ministrs Ivari Padars gan uzskata, ka Krievijas prezidenta izteikumi Igaunijai ir aizskaroši.

"Tas viss liekas kā joks, taču pārāk daudz cilvēki to uztver kā patiesību. Mums ir jāpaskaidro, ka tas viss, kas šobrīd tiek izplatīts, ir absolūtās muļķības," sacījis Padars.

Kā ziņots, Putins Eiropas Ebreju kongresa Izpildkomitejas sēdē Maskavā vakar, 10.oktobrī, paziņoja, ka Igaunijas un Latvijas varas iestādes pieļauj nacistu heroizēšanu, bet Eiropas Savienība pret to izturas vienaldzīgi.

"Atklātu izbrīnu un nesapratni izsauc daži fakti, ar kuriem mēs saskaramies dažās Austrumeiropas valstīs. Mēs zinām, ka virknē Eiropas valstu holokausta noliegšana ir krimināli vajājama, tajā pat laikā Latvijas un Igaunijas varas iestādes atklāti pieļauj nacistu un viņu līdzskrējēju heroizēšanu. Un šie fakti paliek Eiropas Savienības neievēroti," pavēstīja Putins.

Putins norādīja, ka Igaunijā pēc neatkarības atjaunošanas nav notiesāts neviens nacistu noziedznieks. "Latvijā katru gadu 16.martā ar oficiālo varas iestāžu atļauju notiek neonacistu saieti, kas veltīti "Waffen SS" latviešu leģiona izveidošanas gadadienai," paziņoja Putins. "Mēs arī redzam dīvainu, teju liekulīgu dažu Eiropas struktūru attieksmi pret karavīra atbrīvotāja pieminekļa pārcelšanu Tallinā."

Putins arī pateicās Baltijas valstu ebreju organizācijām, kuras "tieši, godīgi un atklāti paudušas savu nostāju šajā jautājumā. Gribu izteikt atzinības un pateicības vārdus", sacīja Putins.

Latvijas Ārlietu ministrija (ĀM) ceturtdien noraidīja Putina pret Latviju vērstos izteikumus.

ĀM pauž neizpratni un kategoriski noraida jebkurus mēģinājumus piedēvēt Latvijas valstij ekstrēmo ideoloģiju atbalstīšanu un kultivēšanu.

"Krievijas pusei ir labi zināma Latvijas valdības nostāja par totalitāro režīmu darbības izvērtējumu. Latvijas valdība vienmēr ir uzsvērusi, ka totalitāro režīmu noziegumiem pret cilvēci, tajā skaitā holokaustam, nav noilguma. Latvija ir nosodījusi un paudusi savu principiālo nostāju gan pret labējā, gan kreisā ekstrēmisma un radikālisma izpausmēm, tajā skaitā antisemītisma, ksenofobijas un citām neiecietības formām, kas Latvijas sabiedrībai ir svešas un nepieņemamas," teikts ĀM medijiem izplatītajā paziņojumā.

ĀM aicina Krievijas pusi objektīvi vērtēt Latvijas nostāju minētajā jautājumā un nemaldināt savas valsts iedzīvotājus un starptautisko sabiedrību.

Ārlietu ministrs Artis Pabriks (TP) uzskata, ka Krievija līdz šim nav objektīvi izvērtējusi pagātnes notikumus un turpina vēsturi izmantot politisku mērķu sasniegšanai, aģentūru LETA informēja ministra preses sekretāre Inga Saleniece.

Ministrs aicina Krieviju nepalikt par vēstures ķīlnieci, bet domāt par nākotni un strādāt pie spriedzes mazināšanas starp kaimiņvalstīm, vēsturniekiem kopīgi izvērtējot arhīvos pieejamos vēsturiskos dokumentus.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!