"Mēs novērojam neparastu jūras līmeņa paaugstināšanos, kas nodara kaitējumu ražai, mājām un apdraud mūsu eksistences līdzekļus," teica Fidži vides ministre Bernadete Roundsa Ganilau.
"Laika atlicis maz. Cilvēkiem mūsu valstīs ir tiesības dzīvot un apstrādāt savu zemi. Klimata izmaiņas negatīvi ietekmē salu iedzīvotājus, kuri nepiesārņo vidi kā lielākās valstis," sacīja Ganilau.
Mazākās valstis iesniegs savu prasību globālajā konferencē par klimata izmaiņām, kas decembrī paredzēta Bali salā, un mudinās pasaules līderus samazināt siltumnīcas gāzu izplūdi, kuras, kā uzskata, izraisot globālo sasilšanu. Sagaidāms, ka konferencē Bali piedalīsies vairāk nekā 100 ministru, un konferences mērķis ir panākt valstu vienošanos risināt sarunas par jaunu režīmu cīņā pret klimata izmaiņām, kad 2012.gadā beigsies pašreizējā Kioto protokola fāze.
"Mēs ceram, ka līderi, kuri piedalīsies Bali samitā, nopietni izturēsies pret mūsu bažām," teica Komoru salu pastāvīgais pārstāvis ANO El Marufs Mohameds.
Eksperti brīdina, ka globālā sasilšana var izkausēt šļūdoņus un polārā ledus cepures, kas līdz XXI gadsimta beigām krasi paaugstinās jūras līmeni.
ANO klimata komisija nesen prognozēja, ka līdz 2100.gadam jūras līmenis pasaulē paaugstināsies par 59 centimetriem.
Maldivijas prezidents Momūns Abdulgajūms jau kopš 1987.gada atgādina starptautiskajai sabiedrībai, ka jūras līmeņa paaugstināšanās par vienu metru var izraisīt "valsts bojāeju".
Zinātnieku domas dalās par to, cik drīz tas varētu notikt, minot 30 līdz 100 gadus.
Viņš pavēstīja delegātiem, ka paisuma viļņu uzplūdi, ko šā gada sākumā pārdzīvoja iedzīvotāji 80 salās no kopskaitā 200 Maldivu salām, "ir nežēlīgs atgādinājums par 2004.gada postošo cunami un skaidrs brīdinājums par nākotnē iespējamām katastrofām".
Aizsargiekārtu nostiprināšana ap 50 apdzīvotajām Maldivu salām izmaksās aptuveni 1,5 miljardus dolāru (723 miljoni latu), teikušas amatpersonas.
Maldivu salas, kurās dzīvo 330 000 musulmaņu sunnītu, ir magnēts, kas pievelk bagātos tūristus un prominentas personas ar savām palmu ieskautajām balto smilšu pludmalēm un kotedžām, kas uzbūvētas uz koka pāļiem virs tirkīzzilām lagūnām.
Tūrisma un zvejniecības nozares veido divas trešdaļas šīs valsts ekonomikas, kuras kopapjoms ir mazliet mazāks par vienu miljardu dolāru, un ir padarījušas Maldiviju par vienu no bagātākajām Dienvidāzijas valstīm, kurā ienākumi uz vienu iedzīvotāju sasniedz 2700 dolāru (1300 latu) gadā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
