Vienlaikus ASV prezidents paziņoja, ka ir stingri nolēmis virzīt uz priekšu daudz strīdu izraisījušos PRA plānus.
Džordžs Bušs pievērsās šim jautājumam pirmo reizi kopš terora aktiem Ņujorkā un Vašingtonā, norādot, ka šī traģēdija vēl skaidrāk kā jebkad agrāk parāda, kāpēc ir jātērē miljardiem dolāru pretraķešu vairoga radīšanai, lai aizsargātos no "neprognozējamām valstīm".
ASV valsts vadītājs arī lika saprast, ka ASV joprojām pieprasīs atteikties no "novecojušā un pašreizējos apstākļos nederīgā" 1972.gadā noslēgtā Pretraķešu aizsardzības līguma, kas aizliedz Vašingtonai veikt nepieciešamos izmēģinājumus. 11.septembra notikumi apliecināja, ka "tie, kuri vēl ļaunu ASV" un kuru rīcībā būs masu iznīcināšanas ieroči, nešauboties tos izmantos pret ASV, uzsvēra Bušs. ASV prezidents atgādināja, ka pēc terora aktiem Vašingtonā un Ņujorkā PRA jautājums kļuvis vēl aktuālāks.
Šajā sakarā viņš saista lielas cerības ar šomēnes Šanhajā gaidāmo tikšanos ar "savu draugu Vladimiru Putinu" un iespēju panākt jaunu divpusēju vienošanos starp Krieviju un ASV. Tas nozīmē, ka starp Krieviju un ASV izveidosies "jaunas stratēģiskās attiecības".
"The Times" uzskata, ka šādi ASV prezidenta paziņojumi liecina par to, ka Vašingtona gatavojas noslēgt ar Maskavu vienošanās uz jauniem pamatiem kā atzinību par Krievijas palīdzību arābu terorista Osamas bin Ladena meklēšanā un aizturēšanā.
Džordža Buša runa ir arī pirmais pierādījums tam, ka, pēc Vašingtonas oficiālo amatpersonu domām, tehnoloģiju apvienošanai jākļūst par atzinības apliecinājumu Vladimiram Putinam par atbalstu ASV starptautiskajām pretterorisma operācijām, nobeigumā raksta britu avīze.