Apkopojot informāciju par to, kādu valstu pārstāvji Rietumeiropā meklē policijas palīdzību kā cilvēktirdzniecības upuri, atklājies, ka Nīderlandē to visbiežāk darījuši cilvēki no Bulgārijas, bet Vācijā bulgāru upuru skaits ir trešais augstākais starp visiem ārvalstniekiem, atsaucoties uz 2000.-2003.gada statistiku, norāda ziņojuma autori.
Cilvēktirdzniecības fenomena plašo izplatību ziņojuma autori skaidro ar nabadzību, korupciju, upuru ģimenes problēmām, vājo tieslietu sistēmu un Bulgārijas ģeogrāfisko izvietojumu Balkānu-Melnās jūras reģionā, kur atrodas vairāki teicami funkcionējoši nelegālās tirdzniecības maršruti.
Nesen Bulgārijas valdība atteicās no plāna legalizēt prostitūciju, kā to ir izdarījusi cita Eiropas Savienības dalībvalsts - Nīderlande -, norādot, ka šāds solis situāciju padarīs vēl sliktāku.
Kaut gan nepastāv oficiāla statistika par Rietumeiropā strādājošo bulgāru prostitūtu skaitu, vairākas sabiedriskās organizācijas uzskata, ka ik gadu par cilvēktirdzniecības upuriem kļūst 10 līdz 12 tūkstoši bulgāru sieviešu.