Novembris: nekārtības Gruzijā, Pakistānā un Francijā

Pakistānā mēneša sākumā jaunievēlētais prezidents Pervezs Mušarafs izsludināja ārkārtas stāvokli, it kā pamatojoties uz nekārtībām valstī, bet tajā pašā laikā nodrošinot sev iespēju ietekmēt Augstākās tiesas darbu, kam jālemj par viņa tiesībām palikt amatā. Neilgi pēc tam policija izkliedēja juristu rīkotu protesta akciju, kā arī arestēja tūkstošiem opozīcijas partijas līderes Benaziras Bhuto atbalstītāju. Protesta akcijas turpinājās, vienā no tām dzīvības zaudēja trīs cilvēki, tomēr tika atcelts Bhuto piemērotais mājas arests. Pakistānas Augstākā tiesa nāca klajā ar savu lēmumu, ka Mušarafs kā armijas vadītājs bija tiesīgs piedalīties prezidenta vēlēšanās, un Mušarafs pēc tam apsolīja pēc atkārtotās stāšanās prezidenta amatā atkāpties no militārās valdīšanas. Pirms tam valstī atgriezās bijušais valsts premjerministrs Navazs Šarifs, kurš pēc gāšanas no amata astoņus gadus pavadīja trimdā, tomēr Mušarafs mēneša beigās tika apstiprināts prezidenta amatā.

Francijā visu mēnesi noritēja dažādu profesiju darbinieku streiki, protestējot pret zemo atalgojumu un valdības iecerētajām reformām, tomēr lielāku pasaules uzmanību izpelnījās iepriekš pieredzētajām līdzīgas nekārtības Parīzes priekšpilsētās, kas sākās pēc tam, kad divi jaunieši, avarējot ar zagtu motociklu, gāja bojā bēgot no policijas. Šie nemieri bija bīstamāki par 2005.gadā pieredzētajiem, jo protestētāji izmantoja arī šaujamieročus.

Polijā mēneša sākumā demisionēja valdība, jo Polijas parlamenta vēlēšanās sakautais premjerministrs Jaroslavs Kačiņskis nevēlējās turpināt darbu. Prezidents jaunās valdības veidošanu uzdeva vēlēšanās uzvarējušās opozīcijas partijas "Pilsoniskā platforma" līderim Donaldam Tuskam. Lietuvā no amata atkāpās iekšlietu ministrs Raimonds Šuķis pēc nesaskaņām ar valsts policijas komandieri par satiksmes negadījumu, kurā policists alkohola reibumā nogalināja trīs zēnus. Ukrainā jaunievēlētā parlamenta pirmajā sēdē amata pilnvaras oficiāli nolika premjerministrs Viktors Janukovičs, bet dažas dienas pēc tam tika oficiāli apstiprināta "oranžās koalīcijas" izveide.

Novembrī klajā nāca Starptautiskās atomenerģijas aģentūras ziņojums par Irānu, kurā teikts, ka šī valsts jau 2003.gadā bija pārtraukusi centienus iegūt kodolieroci. Šo ziņojumu Irāna uzskatīja par lielu uzvaru un pieprasīja rietumvalstu atvainošanos. Igaunijā kādā nedēļas nogalē izplatījās baumas par kronas devalvāciju, kas izraisīja masveida eiro pirkšanu. Vēlāk Igaunijas banka šīs baumas noliedza un aicināja tiesībsargājošās iestādes vainīgos saukt pie atbildības. Ķīnā pēc nekvalitatīvo rotaļlietu skandāla inspektori anulēja vai uz laiku atsauca 764 rotaļlietu rūpnīcu eksporta licences.

Somijā kādā skolā 18 gadus vecs jaunietis sarīkoja apšaudi, kurā gāja bojā astoņi cilvēki. Vēlā viņš sašāva arī sevi un no gūtajām traumām slimnīcā gāja bojā. Turcija novembrī veica gaisa spēku uzbrukumus diviem Irākas ciematiem. Kerčas jūras šaurumā slikto laika apstākļu dēļ avarēja vairāki kuģi, kas izraisīja nopietnu ekoloģisku katastrofu, savukārt Bangladešā viesuļvētrā "Sidr" gāja bojā vairāki tūkstoši cilvēku.