Kopš pirms 15 gadiem šajā vietā tika atrasta cita piramīda, vēsturnieki uzskatīja, ka acteki nodibinājuši Tlateloko 1325.gadā, tajā pašā gadā, kad tās dubultnieci, blakus esošo acteku impērijas galvaspilsētu Tenočtitlanu, ko 1521.gadā spāņu iekarotāji nopostīja, lai tās vietā dibinātu Mehiko.
Pagājušajā mēnesī atrastā piramīda varētu būt celta 1100. vai 1200.gadā, kas nozīmētu, ka acteku civilizācija centrālās Meksikas kalnos sāka veidoties agrāk, nekā uzskatīts.
"Mēs esam atraduši šīs daudz vecākās piramīdas kāpnes. (Acteku) vēsturi nāksies pārrakstīt," ceturtdien izrakumu vietā sacīja arheoloģe Patrīsija Ledesma.
Ledesma un arheologu grupas koordinators Salvadors Giljems pastāstīja, ka nākamgad viņi turpinās šis vietas izpēti, lai precizētu piramīdas izmērus un vecumu.
Arheologi arī uzgājuši skulptūru, kas varētu būt acteku lietus dieva Tlaloka vai debesu un zemes dieva Teskatlipokas veidols.
Piedevām blakus piramīdai pētnieki atraduši piecus galvaskausus un vairākas istabas, kas te atrodas no 1431.gada.
"Tam, ko mēs drīz ceram atrast, vajadzētu mums pastāstīt daudz vairāk par Tlateloko sabiedrību," sacīja Ledesma.
Mehiko ir kā nosēta ar pirms spāņu iebrukuma laika drupām. Šā gada augustā trūcīgajā Istapalapas rajonā, kas izceļas ar visaugstāko noziedzības līmeni pilsētā, zinātnieki atraka celtnes paliekas, ka viņi uzskata par Tenočtitlanas galveno piramīdu.
Savukārt pērnruden arheologi pilsētas centrā, dažus metrus no intensīvas satiksmes plūsmas, atklāja XV gadsimta acteku altāri un 12 tonnas smagu akmens tēlu.
Acteki bija kareivīga un dziļi reliģioza tauta, kas cēla monumentālas celtnes un tiek uzskatīta par šokolādes izgudrotājiem, un viņu impērija pletās no Meksikas jūras līča līdz Klusajam okeānam, ietverot arī lielāko daļu no mūsdienu Mehiko teritorijas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
