Parasti pilsētās dzīvojošām ģimenēm drīkst būt viens bērns un lauku ģimenēm var būt divi, ja pirmais bērns ir meitene. Kā lēš valsts valdība, šādas politikas dēļ Ķīnā nav dzimuši 400 miljoni bērnu, kas ir vairojis labklājību, taču eksperti brīdina par sabiedrības novecošanas radītajām briesmām.
"Mēs to vēlamies pakāpeniski mainīt," paziņoja Nacionālās iedzīvotāju un ģimenes plānošanas komisijas viceministrs Džao Baige. "Es nevaru pateikt, kad un kā, taču tas lēmējiem ir kļuvis par svarīgu jautājumu. Tiek domāts veikt pētījumus, to atbildīgā veidā izsvērt un sistemātiski ieviest."
Šobrīd Ķīnā vidējais bērnu skaits vienai sievietei ir samazinājies līdz 1,8, salīdzinot ar 5,8 70. gados.
Tomēr valdība ir iepriekš izteikusi bažas, ka pārāk daudzi cilvēki pārkāpj noteikumus. Valsts mediji decembrī vēstīja, ka Ķīnas iedzīvotāju skaits līdz 2033. gadam pieaugs līdz 1,5 miljardiem un nākamajos piecos gados dzimstības līmenis strauji pieaugs. Amatpersonas arī brīdinājušas, ka iedzīvotāju skaitu kontrolei traucē arvien pieaugošā Ķīnas 150 miljonu migrējošo strādnieku mobilitāte, kuri no nabadzīgajiem lauku rajoniem pārceļas strādāt uz daudz turīgākajām valsts austrumu pilsētām. Varasiestādes solījušas uzlikt bargākus sodus bagātajiem iedzīvotājiem, kuri var atļauties maksāt parastos sodus par noteikumu neievērošanu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
