"Mēs saņēmām pilnīgu apstiprinājumu, ka atrastās mirstīgās atliekas ir cara bērnu. Līdz ar to mēs esam atraduši visu ģimeni," sacīja Rosels.
Pēdējās ģenētiskās pārbaudes tika veiktas ģenētikas laboratorijā ASV.
Divu jaunu cilvēku kaulu atliekas tika atrastas pagājušā gada vasarā Jekaterinburgā netālu no vietas, kur bija apglabāta pārējā nogalinātā cara ģimene. Starp kaulu atliekām atrastas arī lodes.
Pārbaudēs konstatēts, ka atrastie kauli pieder 17-19 gadus vecai meitenei un 12-15 gadus vecam zēnam.
Krievijas caru Nikolaju II, viņa ģimeni un vairākus kalpus 1918.gada 17.jūlijā nošāva komunisti Jekaterinburgas inženiera Ipatjeva mājā, kuras puspagrabā Romanovu ģimene bija ieslodzīta.
Boriss Jeļcins 1977.gadā kā Komunistiskās partijas pilsētas komitejas vadītājs Sverdlovskā (tagadējā Jekaterinburgā) deva rīkojumu nojaukt Ipatjeva māju, jo tā piesaistīja pārāk daudz apmeklētāju, kurus fascinēja stāsts par cara valdīšanas beigām.
Aleksejs un Marija bija divi no Romanovu pieciem bērniem, kas tika nošauti kopā ar viņu vecākiem. Pēc nāvessoda izpildīšanas cara ģimenes ķermeņi tika iemesti šahtā un aplieti ar skābi, lai viņus nevarētu atpazīt.
Cara Nikolaja II, carienes Aleksandras un viņu meitu Olgas, Tatjanas un Anastasijas, kā arī četru kalpotāju, kas tika nogalināti kopā ar cara ģimeni, mirstīgās atliekas tika atrastas 1979.gadā, bet pārējo divu bērnu mirstīgās atliekas tā arī neatrada.
Pēc intensīvām DNS analīzēm Krievijā, Japānā un ASV pārējo cara ģimenes locekļu identificētās mirstīgās atliekas 1998.gada jūlijā tika pārapbedītas Svētā Pētera un Pāvila katedrālē Sanktpēterburgā.
Tomēr, šauboties par atrasto mirstīgo atlieku autentiskumu, pārapbedīšanas dievkalpojumu atteicās vadīt Krievijas Pareizticīgo baznīcas galva patriarhs Aleksijs II.
2000.gada augustā Krievijas Pareizticīgās baznīcas Arhiereju sapulce pasludināja Krievijas caru Nikolaju II, carieni Aleksandru, viņu dēlu Alekseju un lielkņazienes Olgu, Tatjanu, Mariju un Anastasiju par svētajiem mocekļiem. Pirms tam ārzemju krievu Pareizticīgā baznīca jau 1981.gadā bija kanonizējusi Nikolaju II.
Krievijas Ģenerālprokuratūra vairākkārt ir noraidījusi Romanovu ģimenes lūgumu izskatīt 1918.gadā boļševiku gāztā un nošautā cara Nikolaja II un viņa ģimenes reabilitācijas iespēju.
Romanovu ģimenes pēctece lielkņaziene Marija Romanova jau kopš 2005.gada cenšas panākt cara Nikolaja un ģimenes atzīšanu par politisko represiju upuriem.
Pārējie Romanovu ģimenes locekļi reabilitēti kā padomju politisko represiju upuri, taču līdzīga procedūra vairākkārt atteikta attiecībā uz pēdējo caru un viņa ģimenes locekļiem, kuru mirstīgās atliekas apglabātas Sanktpēterburgā.
Maskavas Ģenerālprokuratūra paziņoja, ka cara ģimeni nav iespējams reabilitēt tiesiskā ceļā, jo Krievijas pēdējam caram Nikolajam II un viņa ģimenes locekļiem nebija izvirzītas nekādas, kaut vai formālas apsūdzības. Līdz ar to notikusī slepkavība no juridiskā viedokļa ir parasts kriminālnoziegums.
Romanovu ģimene norāda, ka savulaik padomju varas kolektīvās varas iestādes pieņēma lēmumu pasludināt imperatoram Nikolajam II nāvessodu un tas liecina, ka pret bojāgājušajiem tika vērstas politiskas represijas. Tāpēc viņu nogalināšanu nevar atzīt par slepkavību ar iepriekšēju nodomu, bet tā jāatzīst par nāvessoda izpildi.
Kā uzskata Romanovu ģimene, Krievijas Ģenerālprokuratūras atteikšanās reabilitēt cara ģimeni "liecina par dubultstandartiem" šādu jautājumu risināšanā. Savulaik, neraugoties uz tiešām pilnīgu "pārliecinošu pierādījumu trūkumu par oficiāliem tiesu vai ārpustiesu iestāžu lēmumiem vērst pret bojāgājušo politiskas represijas", tika reabilitēts pazīstamais zviedru diplomāts Rauls Vallenbergs, par kuru zināms vienīgi tas, ka viņš tika apcietināts Ungārijas teritorijā un nogādāts Maskavā, kur viņš mira nenoskaidrotos apstākļos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
