Kā norāda izdevums, valdības revidenti šogad atklājuši pārtēriņu gandrīz 200 miljonu eiro (140,5 miljonu latu) apmērā un par tādu pašu summu tiks pārsniegts arī 2009. un 2010. gada militārais budžets.
Revidenti skaidro līdzekļu pārtēriņu ar bruņoto spēku vadības pilnīgo ekonomiskās kompetences trūkumu, jo tā pieradusi tērēt naudu pēc aukstā kara dāsno laiku tradīcijas.
"Būtiskie trūkumi bruņoto spēku darbībā noveduši pie spēkā esošo noteikumu pārkāpumiem, kļūdām iekšējā budžetā un gada pārskatos," teikts ziņojumā. Piemēram, ir atklāta liela atšķirība skaitļos par kopējiem izdevumiem Zviedrijas vadītās "Ziemeļu kaujas grupas" darbībai. Tas ir ātrās reaģēšanas bataljons, kurā ietilpst Skandināvijas valstu karavīri.
Ziņojuma sagatavotāji iesaka aizsardzības ministram Stenam Tolgforsam ieviest bankrotējušajos bruņotajos spēkos "ārējo pārvaldi", kāda pastāv parastās kompānijās, kuras grimst finansiālo problēmu dēļ. Kopš 2005. gada bruņoto spēku pavēlnieka pakļautībā strādā civilais ierēdnis, kurš dod ģenerālštābam ekonomiska rakstura padomus. Revidenti iesaka paaugstināt padomnieka statusu līdz direktora rīkotāja līmenim un izveidot viņam savdabīgu finanšu štābu.
Iespējamās izmaiņas nozīmē ielaušanos ģenerāļu svētnīcā un aizskar daudzas delikātas stīgas, arī armijas sakarus ar militārās rūpniecības kompleksa kompānijām. Iepriekš piegādes jautājumus savā starpā risināja veci draugi - ģenerāļi, kuri sadarbojās ar militārās rūpniecības kompleksa uzņēmumiem kā atvaļinātie konsultanti. Šāda slēptas korupcijas caurvīta sistēma pastāv lielākajā daļā rietumvalstu, arī Zviedrijā. Laiku pa laikam uzliesmo skandāli, taču viss turpinās pa vecam. Ja šajā noregulētajā ķēdē parādīsies cilvēki no malas, kuri nav izgājuši "armijas draudzības skolu", tas draud izraisīt vismaz pagaidu sarežģījumus šajā ienesīgajā biznesā.
Atbildot uz viņam izvirzītajām pretenzijām, Zviedrijas bruņoto spēku pavēlnieks ģenerālis Hokans Sīrens izspēlēja "Krievijas kārti".
"Es neciešu no rusofobijas, taču mums jābūt modriem un cieši jāseko tam, kas notiek mūsu robežu tuvumā. Krievija īsteno agresīvu politiku enerģētikā, ko balsta milzīgi ekonomiskie resursi. Krievijas un pārējās Eiropas nesaskaņas vēršas plašumā, bet tas savukārt palielina mūsu reģiona stratēģisko nozīmi," uzsvēra ģenerālis pēc iepazīšanās ar ziņojumu par bruņoto spēku finansiālo stāvokli, ko sagatavojusi Finanšu ministrijas Ekonomiskā pārvalde.
Pats ģenerālis Sīrens sūdzas par neparedzēti lielajiem izdevumiem ātrās reaģēšanas spēkiem, kuri piedalās operācijās visā pasaulē. Ģenerālis plāno iekļauties budžeta ietvaros, kārtējo reizi samazinot karaspēka daļas un vienības, kas paredzētas potenciālā "ārējā pretinieka" uzbrukumu atvairīšanai. Savulaik tā bija Padomju Savienība, bet tagad tās vietā stājusies Krievija.
"Ir pilnīgi acīmredzams, ka Krievija pārvēršas par caurcaurēm korumpētu valsti, kas aizvien vairāk attālinās no demokrātijas. Šī valsts cenšas atgūt lielvalsts lomu, it īpaši tuvajās ārzemēs. Valsts ekonomika tagad balstās uz augstajām izejvielu cenām. Taču pēc trim vai četriem gadiem Krievijai sāks pietrūkt naftas, stāvoklis ekonomikā pasliktināsies, bet varas elite zaudēs manevrēšanas telpu. Galarezultātā Krievijas enerģētikas politika kļūs vēl agresīvāka," uzskata aizsardzības jautājumu konsultants, bijušais Vispārējās aizsardzības zinātniskās pētniecības institūta līdzstrādnieks Juhans Tunbergers.
Lai gan pavēlnieks nav vienīgais, kurš šādi vērtē Krieviju, viņa paziņojums izraisīja iebildumus no parlamenta aizsardzības komitejas, kas izstrādā bruņoto spēku attīstības stratēģiju. Pagājušajā gadā, balstoties uz militārā izlūkdienesta MUST informāciju, komiteja nonāca pie secinājuma, ka galvenais drauds Zviedrijai tuvākajos gados ir globālās klimata izmaiņas un Krievija to neapdraud.
"Rodas likumsakarīgs jautājums: kādi notikumi laikā no 4.decembra līdz 15. maijam likuši bruņotajiem spēkiem tik radikāli mainīt savu situācijas novērtējumu? Mums būs jālūdz paskaidrojumi no bruņoto spēku pārstāvja," tā pavēlnieka izteikumus par "krievu draudiem" komentēja Aizsardzības komitejas loceklis Alans Vidmans.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
