Mušarafs paziņo par atkāpšanos

Mušarafs paziņoja, ka pieņēmis lēmumu pēc konsultācijām ar juristiem un saviem atbalstītājiem, piebilstot, ka nodod savu likteni tautas rokās.

"Es negribu Pakistānas tautu vēl ilgāk turēt neziņā," Mušarafs sacījis televīzijas uzrunā, ziņo CNN. "Tautas interešu vārdā, es esmu nolēmis atkāpties no prezidenta amata. Es neko neprasu. Es ļaušu Pakistānas tautai izlemt manu nākotni," sacījis Mušarafs, kurš valsti vada gandrīz deviņus gadus.

Prezidenta demisijas raksts tuvākajā laikā tiks nodots izskatīšanai parlamentā, raksta "Der Spiegel".

Paziņojot par atkāpšanos, ekonomisko jautājumu nerisināšanā, konstitūcijas neievērošanā un aizdomās par korumpētību ēnā nonākušais Mušarafs ir izvairījies no impīčmenta procedūras, ka bija paredzēta tieši 18.augustā.

Impīčmentu ierosināja opozīcija - Pakistānas Tautas partija un Musulmaņu līga.
Mušarafs ir ciešs Rietumu sabiedrotais cīņā ar terorismu. Viņa vadībā Pakistānā no ASV ir saņēmusi miljoniem dolāru vērtu palīdzību un līdzdalību uzbrukumos dažādiem kaujiniekiem, kuri bāzējās pie Afganistānas robežas.

Savukārt vietējie mediji jau ziņo, ka Mušarafam jau ir nodrošināta droša izkļūšana no valsts. Šādu iespēju nav izslēgusi arī Pakistānas Tautas partija, norāda CNN.

Mušarafa vara jau ilgu laiku ir nedroša. Tā sāka šūpoties pēc februārī notikušajām vēlēšanām.

Pēdējās nedēļās koalīcijas komiteja ir sagatavojusi sarakstu ar apsūdzībām Mušarafam. To vidū ir korupcija, kļūdas lēmumu pieņemšanā ekonomikā un konstitūcijas neievērošanā. Tomēr Mušarafs ir pieļāvis arī vairākas politiskas kļūdas. Arī Pakistānas četru provinču asambleja pieprasīja atkāpties no sava amata.

Mušarafs pie varas nāca dramatiskā ceļā 1999. gadā. Toreiz viņu kā Pakistānas Bruņoto spēku vadītāju no amata atlaida premjers Navazs Šarifs, tādējādi radot konfrontāciju abu līderu starpā. Šajā konfliktā armija nostājās Mušarafa pusē, no troņa gāžot Šarifu. Pakistānas iedzīvotāji, kas bija noguruši no ekonomiskajām problēmām, Mušarafu sagaidīja ar lielām cerībām.

Tautā populārais Mušarafs bija atsaucīgs Rietumu cīņā ar dažādiem kaujinieku grupējumiem, kas mitinās uz Afganistānas un Pakistānas robežas.

Pakistāniešiem Mušarafs bija cilvēks, kurš ir spējīgs nodibināt mieru ar Indiju, ar kuru Pakistāna ir karojusi trīs reizes. Rietumiem viņš simbolizēja uzticamu valstsvīru, kura rīcībā kodolieroči ir drošās rokās, raksta CNN.

Taču viņa vara sašūpojās pērn, kad Mušarafs no amata atcēla Augstākās Tiesas priekšsēdētāju. Daudzi iedzīvotāji, uzskatīdami, ka tādējādi Mušarafs vēlas nodrošināt savu palikšanu prezidenta amatā uz trešo termiņu, kas ir pretēji konstitūcijai, protestēja. Pēc dažiem mēnešiem parlaments, kur dominēja prezidenta atbalstītāji, Mušarafu ievēlēja uz otro prezidentūras kampaņu.

Mušarafu varu un uzticību viņam mazināja arī aizvadītā gada nogalē notikušais atentāts pret opozīcijas līderi Benaziru Buto, kā arī regulārie terora akti Pakistānas lielākajās pilsētās. Daudzi pakistānieši neticēja un vēl joprojām netic, ka Mušarafa vadītā koalīcija nav iejaukta vienas no populārākās opozicionāres nāvē.