Otrdien, 11. novembrī, kad Latvijā tiek atzīmēta Lāčplēša diena, pasaulē piemin 90. gadskārtu kopš Pirmā pasaules kara beigām.
Tā noteikti būs pēdējā apaļā jubileja tiem nedaudzajiem veterāniem, kas paši piedalījušies bruņotajā konfliktā, kuru savulaik uzskatīja par "karu, kas izbeigs visus karus".

Tomēr tā vietā, lai tiešām pieliktu punktu cilvēces bruņotajām cīņām, Pirmais pasaules karš bija tikai uvertīra 20. gadsimta asiņainajiem konfliktiem, lai gan kaujaslaukos kritušo upuru skaita ziņā, tas reti ticis pārspēts.

Neskatoties uz to, ka Pirmajam pasaules karam sekojuši daudzi konflikti, vienpadsmitā mēneša vienpadsmitās dienas vienpadsmitā stunda, kad tika parakstīts Kompjenas pamiers, kurš pārtrauca karadarbību Pirmā pasaules kara frontēs, kļuvusi par brīdi, kurā tiek pieminēti visos 20. gadsimta karos kritušie.

Lai gan otrdien paredzētās ceremonijas būs svinīgas, daudzās valstīs tās vairs nebūs tik emocionālas kā iepriekš, jo miruši arī pēdējie Pirmā pasaules kara veterāni.

1. janvārī 107 gadu vecumā mira Ērihs Kastners, pēdējais, kurš Pirmā pasaules kara laikā cīnījies Vācijas armijas rindās. Pēdējais Francijas veterāns - Itālijā dzimušais Lacāre Pontičelli - viņu pārdzīvoja tikai par diviem mēnešiem un mira 12. martā 110 gadu vecumā.

Kopš tā laika, kad viņi cīnījās Pirmā pasaules kara frontes pretējās pusē, Francija un Vācija kļuvušas par sabiedrotajām un apvienotās Eiropas centru.

Taču, kā pagājušajā nedēļā norādīja Francijas veterānu lietu ministrs Žans Marī Bokēls, "izlīgums nav aizmiršana. Aizmirst būtu pats sliktākais."

"Tagad, kad aizgājis pēdējais veterāns, pēc 90.gadiem mēs atkal kopīgi piedzīvojam patiesības mirkli. Šis karš ir mūsu kolektīvās atmiņas daļa, un tam, kas nezina savu pagātni, nav nākotnes," iesvētot Pirmā pasaules kara upuru pieminekli, sacīja Bokēls.

Joprojām ir dzīvi trīs briti, kas kopīgi ar francūžiem, krieviem un itāļiem Pirmajā pasaules karā cīnījās pret tā saukto centrālo valstu aliansi.

Vecākais no viņiem ir Henrijs Olinems, kurš jūnijā svinēja 112 gadu jubileju. 1916. gadā kā jūras aviācijas mehāniķis viņš Ziemeļjūrā piedalījās Jitlandes kaujā, bet pēc tam jau Karalisko gaisa spēku sastāvā - Sommas kaujā.

Divus gadus jaunākais Harijs Pečs Hercoga Kornvela vieglā kājnieku pulka rindās cīnījās tranšejās pie Ipras pilsētas Beļģijā, bet 107 gadus vecais Klods Šulē dienēja uz Karaliskās flotes kuģa "HMS Revenge".

1917. gadā pēc asiņainajām kaujā Flandrijā un pie Sommas upes karā Antantes pusē iesaistījās arī ASV. Līdz ar citiem amerikāņu karavīriem Eiropā ieradās medicīniskā dienesta šoferis Frenks Bakless, kurš šobrīd 107 gadu vecumā dzīvo Rietumvirdžīnijā.

Otrdienas kopīgajā svinīgajā piemiņas ceremonijā piedalīsies Francijas prezidents Nikolā Sarkozī, Lielbritānijas troņmantnieks princis Čārlzs, Vācijas parlamenta spīkers Pēters Millers un Austrālijas ģenerālgubernators Kventins Braiss.

Viņi tiksies Duomontas fortā, kas 1916. gadā atradās Verdēnas kaujas epicentrā un kur šobrīd brāļu kapos atdusas to 300 000 karavīru mirstīgās atliekas, kurus 300 dienas ilgā slaktiņa laikā nopļāva ložmetēju uguns un artilērijas šāviņi.

Sarkozī pēc ceremonijas apmeklēs arī tuvumā esošos vācu karavīru brāļu kapus.

1914. gada augustā daudzi no jaunekļiem, kas maršēju Eiropas pilsētu ielās, bija pārliecināti, ka nesīs savai valstij drīzu un taisnīgu uzvaru, taču retais no viņiem varēja iedomāties, kādu šausmas viņiem kaujaslaukā sagādās modernais bruņojums.

Jau līdz Ziemassvētkiem simtiem tūkstošiem šo jaunekļu bija krituši, un vienas dienas zaudējumi, kas bija skaitāmi desmitos tūkstošos, jau tika uztverti kā ierasta lieta.

Artilērija bija kļuvusi ārkārtīgi efektīva, bet dzelzceļi slaktiņa vietā spēja ātri piegādāt arvien jaunus vīrus un bruņojumu, tiklīdz iepriekšējais kontingents bija iznīcināts.

Neskatoties uz acīmredzamo tehnisko progresu, karadarbība Rietumu frontē drīz vien nonāca strupceļā, pārceļoties uz dubļainām, dzeloņdrāšu ieskautām un žurku apsēstām tranšejām.

Karadarbība Austrumu frontē, kur pavērās plašie Krievijas un Polijas līdzenumi, bija mobilāka, taču arī tur daudzas kaujas prasīja milzīgus upurus.

Aktīva karadarbība norisinājās arī uz jūras un Tuvajos Austrumos.

Kopumā Pirmā pasaules kara kauju laukos krita aptuveni 10 miljoni vīru, bet 20 miljoni guva ievainojumus. Lielgabalu lādiņi un indīgās gāzes daudzus no viņiem sakropļoja uz mūžu, bet citus cilvēka vrakos pārvēta tā sauktais artilērijas šoks.

Vācija karā zaudēja 1,9 miljonus cilvēku, Krievija - 1,7 miljonus, Francija - 1,4 miljonus, Austroungārija - miljonu, bet Lielbritānija - 700 000.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!