Marks Felts kā ASV Federālā Izmeklēšanas biroja (FIB) direktora pirmais vietnieks septiņdesmitos gados palīdzēja diviem laikraksta "Washington Post" žurnālistiem aizsākt leģendāro Votergeitas skandālu, kā rezultātā no amata atkāpās toreizējais ASV prezidents Ričards Niksons.
Informatora identitāte bija noslēpums līdz 2005.gadam, kad Felta ģimene pārliecināja viņu publiski pastāstīt par savu lomu vēsturē. Saviem ģimenes locekļiem par savu lomu Votergeitas skandālā Felts pastāstīja 2002.gadā.
Ģimene galu galā pārliecināja Feltu, ka viņa rīcība bijusi varonīga, un Felts par to pagājušā gada vasarā pastāstīja žurnālam "Vanity Fair".
Pats Felts intervijā sacīja, ka nekad nav uzskatījis sevi par varoni, bet tikai "mēģinājis palīdzēt".
"Esmu lepns par visu, ko Dziļā Rīkle paveica. Jā, man patīk šāds salīdzinājums," sacīja Felts.
Tomēr bijušais FIB aģents neesot cerējis, ka viņa darbība novedīs pie Niksona krišanas. Taču viņš par prezidenta atkāpšanos neesot noskumis.
"Viņš vienmēr sacījis, ka Dziļā Rīkle ir Boba Vudvorda radīts personāžs. Viņam patīk apgalvot, ka pats ir tā Dziļā Rīkle," televīzijas pārraidē sacīja Felta meita Džoana.
Atbildot uz jautājumu, kā Felts vēlētos palikt ļaužu atmiņās, viņš noraidīja savas lomas nozīmīgumu un Dziļās Rīkles lomu.
"Gribu, lai mani atceras kā valdības darbinieku, kurš darīja visu iespējamo, lai visiem palīdzētu. Vēlētos izpalīdzīga cilvēka reputāciju," piebilda Felts.
Pateicoties Feltam, reportieri Bobs Vudvords un Karls Bernšteins varēja publicēt vairākus izmeklējošus rakstus par Niksona administrācijas saistību ar 1972.gada jūnijā notikušo ielaušanos Demokrātiskās partijas nacionālās komitejas galvenajā ēkā Votergeitas kompleksā Vašingtonā.
Skandāls un Baltā nama mēģinājumi to noslēpt galu galā noveda pie tā, ka Niksons kļuva par pirmo ASV prezidentu, kurš ar negodu atkāpās no augstā amata 1974.gada augustā.
Vudvords un Bernšteins ilgus gadus atteicās atklāt savu informācijas avotu, izraisot daudzu grāmatu un dokumentālo filmu tapšanu un izmeklēšanas par viņa identitāti.
Tikai trīs cilvēki - Vudvords, Bernšteins un bijušais laikraksta redaktors Bens Bredlī - zināja viņa vārdu, un viņi solīja to neatklāt līdz viņa nāvei. Bredlī tikai atklāja, ka informācijas avots bija augsta ranga FIB darbinieks, kas radīja pārliecību par viņa sniegto ziņu patiesumu Votergeitas skandāla lietā.
Felts vienmēr ir minēts kā viens no iespējamajiem informācijas avotiem.
Niksons demisionēja 1974.gada augustā, kad kļuva skaidrs, ka viņam draud impīčmenta procedūra sakarā ar vairākiem pārkāpumiem par ielaušanos demokrātu galvenajā biroju kompleksā Vašingtonā, noklausīšanās ierīču uzstādīšanu un pēdu slēpšanu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
