Vairāk nekā 20 000 cilvēku ceturtdien bija sapulcējušies mazajā Semejas pilsētā, lai atzīmētu 20.gadadienu kopš tika slēgts poligons, kurā Padomju Savienība aukstā kara laikā veica nāvējošos kodolizmēģinājumus.

Laikā no 1949. līdz 1989. gadam Maskava izmantoja plašās, tagad neatkarīgās Kazahstānas stepes, lai izmēģinātu aptuveni 500 kodolbumbu, saindējot plašas zemes teritorijas un veselas cilvēku paaudzes, ko iedzīvotāji joprojām labi atceras.

Kaut arī prezidents Nursultans Nazarbajevs ir ciešs Krievijas sabiedrotais, viņš asos vārdos raksturoja smago padomju kodolpagātnes mantojumu.

"Miljoniem Kazahstānas pilsoņu krita par upuri šim kodolārprātam. Mūsu videi cirstās brūces ir tik nopietnas, ka tās neizzudīs vēl vismaz 300 gadus," viņš teica piemiņas vietā klātesošajiem.

"Sakopojot spēkus, kazahi spēja uzvarēt karā pret totalitārismu un sistēmu, kura bez jebkādas kauna sajūtas gadus desmitiem eksperimentēja ar visu nāciju," sacīja Nazarbajevs.

Kaut arī daudzi vietējie iedzīvotāji nelabprāt runā par savām problēmām valstī, kurā ir aizliegts kritizēt valsts rīcību, viņi tomēr uzskata, ka valdībai būtu jādara vairāk viņu labā.

Daudzi klātesošie joprojām atceras apdullinošo kodolsprādzienu dārdoņu un zemestrīces, kas satricināja viņu stepi.

"Ir pagājuši 20 gadi, bet es to atceros kā šodien," teica kāds ap 50 gadiem vecs vīrs, kurš lūdza neminēt viņa vārdu.

"Tādas pompozas ceremonijas kā šī neko neatspoguļo. Daudzi šejienes cilvēki joprojām jūtas emocionāli ignorēti," viņš sacīja.

Kodolizmēģinājumu radiācija skārusi vairāk nekā miljonu cilvēku, kuri Maskavas un ASV bruņošanās sacensības laikā dzīvoja netālu no 19 000 kvadrātkilometru lielā poligona.

Kazahstāna apgalvo, ka tā apņēmusies attīrīt kodolizmēģinājumu rajonu partnerībā ar Rietumu organizācijām un ir iztērējusi aptuveni 250 miljonus dolāru (126 miljoni latu) dažādām kompensācijas programmām.

Saslimstība ar vēzi, dažādām psihiskām slimībām un citas veselības problēmas šajā reģionā ir vienas no izplatītākajām visā Kazahstānā, taču amatpersonas norāda, ka esot jādara vairāk, lai noteiktu ietekmes apmērus.

"Valdība darīs visu, lai turpmākās paaudzes nejustu Semipalatinskas izmēģinājumu poligona indīgo elpu," sacīja Nazarbajevs.

Amatpersonas norāda, ka katastrofas zona, kurā dzīvo stepes nomadu kopienas, kā arī rūpniecības pilsētas tagad lielākoties ir drošas dzīvošanai. Vecajā izmēģinājumu objektā dzīvo aptuveni 10 000 cilvēku un vēl simtiem tūkstošu tuvējās pilsētās.

"Nav jau tā, ka cilvēki būtu vīlušies valdības rīcībā," teica vietējā veselības aizsardzības dienesta pārstāve Gaļa Žospajeva. "Taču vispārējā sajūta ir tāda, ka cilvēki vēlas lielāku palīdzību," viņa norādīja.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!