Tiesas prāva Bēres veselībai nerada nopietnus draudus, nosprieda augstākā tiesa Ķelnē, iepazinusies ar jauniem materiāliem par apsūdzētā veselību, arī tiem, kas saņemti no veco ļaužu nama Āhenē, kur Bēre patlaban dzīvo.
Prokuratūra pagājušā gada aprīlī Āhenes tiesā iesniedza lietu par Bēri, apsūdzot viņu 1944.gadā pastrādātās slepkavībās, par kurām Nīderlandes tiesa Bērem aizmuguriski jau piespriedusi mūža ieslodzījumu.
Nīderlandē dzimušais Bēre, kurš SS dienestā iestājās 1940.gadā, pats atzinis savu dalību pretestības kustības cīnītāju nogalināšanā.
"Tas nebija grūti," intervijā žurnālam "Focus" sacījis kādreizējais nacists. "Vajadzēja nospiest tikai sprūdu."
1947.gadā Bēre aizbēga uz Vāciju, bet vēl pēc diviem gadiem, kad Amsterdamas īpašais kara tribunāls viņam piesprieda nāvessodu, viņš atteicās no Nīderlandes pilsonības. Vēlāk viņam piespriestais nāvessods tika nomainīts ar mūža ieslodzījumu.
1980.gadā Vācija atteicās Bēri izdot Nīderlandei, to pamatojot ar neiespējamību noskaidrot, vai viņš ir Vācijas pilsonis vai bezpavalstnieks.
2003.gadā Nīderlandes tieslietu ministrs pieprasīja, lai Bēre viņam piespriesto sodu izciestu Vācijā, taču šo prasību pēc četriem gadiem noraidīja Ķelnes tiesa, kas atzina, ka 1949.gada prāvā nav ievērotas taisnīgas tiesas pamatnormas.
Tomēr tā pati tiesa atzina, ka Bēres nodarījumi ir sodāmi, kas ļāva prokuratūrai uzsākt, kā izrādījās, neveiksmīgo mēģinājumu tiesāt viņu Vācijā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
