Paziņojums nācis klajā dienu pēc tam, kad Krievijas Ārlietu ministrija aicināja Vašingtonu un Maskava parakstīt juridiski saistošu dokumentu, atbilstoši kuram desmit gadu laikā kodolieroču kaujas galviņas būtu jāsamazina, lai to skaits pēc desmit gadiem būtu 1700 līdz 2200.
Atbruņošanās jautājums nedaudz saspīlēja Maskavas un Vašingtonas attiecības, kad Putins ASV prezidenta Džordža Buša vienpusējo lēmumu izstāties no 1972.gadā parakstītā pretballistisko raķešu līguma, lai varētu attīstīt pretraķešu aizsardzības sistēmu, nosauca par "kļūdu".
ASV atteicās komentēt Maskavas prasību samazināt kodolieroču skaitu, sakot tikai to, ka šajā nedēļā notikušās sarunas ar Krieviju par ieroču kontroli bijušas "produktīvas" un "nopietnas".
Paredzēts, ka sarunas atsāksies Maskavā 19.februārī.
Fakts, ka Krievija pieprasījusi parakstīt juridiski saistošu līgumu, varētu radīt sarežģījumus sarunās par atbruņošanos, jo ASV uzskata, ka šajā jautājumā ir nepieciešama vairāk neformāla vienošanās.
Abas puses cer, ka jautājumu par atbruņošanos varētu atrisināt pirms Buša oficiālās vizītes Krievijā šā gada vidū.