Ziemeļu līga vēlas papildināt 1975.gada likumu, kurš savulaik tika pieņemts, vēršoties pret pašmāju teroristiskajiem grupējumiem, un paredz lielas sodanaudas vai pat cietumsodus par seju aizsegšanu, lai policijai traucētu personas identificēšanu.
Roberto Kota, kurš uzņēmies likumprojektu parakstījušo Ziemeļu līgas deputātu grupas vadību, norādījis, ka iniciatīva saistīta ar drošības apsvērumiem.
Likumprojekts paredz paplašināt pašreizējo aizliegumu, nosakot, ka aizliegta sejas aizklāšana arī ar "apsegiem, kas tiek nēsāti reliģiskās piederības dēļ", kā arī svītrot formulējumu "attaisnojams mērķis", ko dažas tiesas līdz šim traktējušas kā atļauju seju aizsegt reliģisku apsvērumu dēļ.
Ziemeļu līgas ierosinājums izsaucis papildus uzbrukumus valdošajai koalīcijai, kura jau tā nonākusi grūtībās pēc tam, kad Konstitucionālā tiesa kā antikonstitucionālu atcēla likumu, kas premjerministram Silvio Berluskoni garantēja tiesisko imunitāti.
Pensionētais diplomāts Mario Šaloja, kurš pārstāvēts Itālijas Islāma kultūras centra valdē, brīdina, ka likuma pieņemšana "stigmatizēšot" musulmaņus.
"Aizliegums būs ksenofobisks un diskriminējošs. Jāpanāk esošā likuma īstenošana," intervijā aģentūrai "Reuters" sacīja Šaloja, aicinot varasiestādes izturēties pret sievietēm ar cieņu. "Mēs sakām "nē" jaunajam likumam."
Šobrīd Itālijā dzīvo aptuveni 1,2 miljoni musulmaņu, kas veido gandrīz divus procentus no valsts iedzīvotāju kopskaita.
Pret likumprojektu kategoriski iebilst arī kreisi centriskā opozīcija.
Donatella Ferranti, kura pārstāv opozīcijā esošo Demokrātisko partiju, apgalvo, ka Ziemeļu līgas iecere esot "antikonstitucionāla, jo tā ierobežo reliģisko brīvību".
Savukārt Barbara Pollastrīni, kas kreisi centriskajā valdībā ieņēma vienādo iespēju ministres amatu, pauda viedokli, ka pietiek ar šobrīd spēkā esošo likumu, taču jāpanāk tā efektīvāka piemērošana. Viņa uzsvēra, ka burka "nes sieviešu cilvēktiesību pārkāpuma vēsti".
Arī Šaloja atzīst, ka burka, kas sedz sievietes augumu no galvas līdz papēžiem, Korānā netiek pieprasīta.
Tikmēr Barbara Saltamartīni, kura Berluskoni vadītajā Brīvības tautas partijā atbild par jautājumiem, kas saistīti ar vienlīdzīgām iespējām, uzskata, ka "musulmaņu sievietēm ir tiesības uz savu identitāti un ka burka nav musulmaņu tradīcijas sastāvdaļa".
Berluskoni vadītā centriski labējā koalīcija jau iepriekš nonākusi konfliktā ar musulmaņu kopienu, iebilstot pret jaunu mošeju celtniecību.
Tikmēr Francija, kur šobrīd mitinās lielākā Eiropas islāmticīgo kopiena, jau 2004.gadā aizliedza musulmaņu galvassegu nēsāšanu valsts skolās, bet šobrīd apsver iespēju noteikt vispārēju burku un nikabu aizliegumu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
