"Mūs uzmundrina nesenie notikumi, taču mēs apzināmies faktu, ka pulkstenis joprojām tikšķ," sacīja izdevuma "Bulletin of the Atomic Scientists" sponsoru padomes līdzpriekšsēdētājs Lorenss Krauss.
Viņš pēc tam Ņujorkā uzstādītā pulksteņa minūšu rādītāju pabīdīja atpakaļ par vienu minūti.
"Mums tagad ir unikāla iespēja atbrīvoties no kodolieroču šausmām un palēnināt radikālās izmaiņas mūsu kopīgajā globālajā klimatā. Mums tagad ir jāizmanto šī iespēja," sacīja Krauss. "Mēs to atbīdījām tikai par minūti. Tas nozīmē, ka pastāv liels potenciāls to pārbīdīt atkal jebkurā virzienā."
Tagad pulkstenis rāda sešas minūtes pirms pusnakts.
"Bulletin of the Atomic Scientists" 1945.gadā Čikāgas universitātē dibināja Otrā pasaules kara Manhetenas projekta vadošie darbinieki. Manhetenas projekta ietvaros tika radīta atombumba, kas 1945.gadā tika nomesta uz Japānas pilsētām Hirosimu un Nagasaki. Biļetenu izdod Kodolzinātņu fonds. Pēc diviem gadiem viņi izveidoja "Pastardienas pulksteni".
Zinātnieku galvenais mērķis bija palīdzēt nodrošināt to, ka atomieroči nekad vairs netiktu izmantoti, un simbolizēt tās briesmas, ko viņi attēlo ar "Pastardienas pulksteņa" palīdzību. Pirmo reizi pulksteni rādīja septiņas minūtes pirms pusnakts.
Vistuvāk kritiskajam punktam zinātnieki minūšu rādītāju bija novietojuši 1953.gadā - divas minūtes pirms pusnakts - laikā, kad ASV izmēģināja ūdeņraža bumbu un PSRS sekoja tās piemēram. Vistālākais punkts no kritiskās robežas bija noteikts 1991.gadā - 17 minūtes pirms pusnakts - laikā, kad Vašingtona un Maskava parakstīja START līgumu par stratēģisko ieroču samazināšanu un paziņoja par turpmāko stratēģisko un taktisko kodolieroču samazināšanu vienpusējā kārtā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
