Grieķija atteikusies atzīt savu kaimiņvalsti kā Maķedoniju, kopš tā 1991.gadā pasludināja neatkarību no Dienvidslāvijas, jo šis vārds sakrīt ar Grieķijas ziemeļu provinces nosaukumu, un Atēnas baidās, ka atļauja Skopjei lietot šādu nosaukumu varētu pavērt ceļu teritoriālām pretenzijām.
Pēc Druca teiktā, minētais domstarpību risinājums "atbilst Grieķijas redzējumam", bet gadījumā, ja Maķedonijas premjerministrs Nikola Grujevskis to noraidīs, "viņam nāksies paskaidrot Maķedonijas tautai, kāpēc viņš liedz tai cerības [pievienoties] Eiropai".
"Atēnas vēlas panāk risinājumu, turklāt drīz, bet (...) Skopjei jāparāda sava politiskā griba," piebildis Grieķijas ārlietu ministra vietnieks.
Grieķijas līdzšinējo prasību dēļ tās ziemeļu kaimiņvalsts ANO un citās starptautiskajās organizācijās pārstāvēta ar visai garu nosaukumu "Bijusī Dienvidslāvijas Republika Maķedonija", savukārt Eiropas Savienība (ES) un NATO izmanto šā nosaukuma anglisko abreviatūru FYROM. Tomēr daudzas valstis, ieskaitot ASV, Kanādu, Krieviju, Ķīnu, Turciju un atsevišķas ES dalībvalstis, atzīst Skopjes tiesības lietot Maķedonijas vārdu.
Jau kopš 2005.gada Maķedonijai piešķirts ES oficiālās kandidātvalsts statuss, taču sarunas par iestāšanos joprojām nav sāktas. Pērn Grieķija bloķēja arī Skopjes centienus pievienoties NATO.
Kā februārī izteicās ANO īpašais sūtnis šajā jautājumā Metjū Nimecs, parādījušās cerības, ka konflikts drīzumā varētu tikt atrisināts. Tobrīd Grieķija norādīja, ka tai būtu pieņemams Maķedonijas nosaukums ar konkrētāku ģeogrāfisku apzīmējumu, bet vārds "Ziemeļmaķedonija" vēl netika pieminēts.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
