"Ir pienācis laiks Phenjanai paraudzīties acīs realitātei, veikt drosmīgas pārmaiņas un pieņemt drastiskus lēmumus," sacīja Ļi.
Korejām "jāpārvar pašreizējā sašķeltība un jācenšas sasniegt mierīgas atkalapvienošanās mērķi", viņš teica savā runā par godu Korejas atbrīvošanai no japāņu koloniālās kundzības 1945.gadā.
Ļi arī brīdināja, ka Dienvidkoreja necietīs nekādas Ziemeļkorejas militārās provokācijas. "Ziemeļkoreja nekad nedrīkst veikt vēl kādu provokāciju, un mēs necietīsim, ja tā to uzdrošināsies," viņš teica.
Saspīlējums abu valstu attiecībās valda kopš maija beigām, kad Dienvidkoreja un ASV apsūdzēja Phenjanu uzbrukumā Dienvidkorejas karakuģim.
Ziemeļkoreja kategoriski noliedz šīs apsūdzības un draudēja dot atbildes triecienu, kad ASV un Dienvidkoreja sarīkoja jūras kara spēku manevrus kā sava spēka demonstrāciju.
Attiecības vēl vairāk pasliktinājās, kad Ziemeļkoreja pagājušās nedēļas nogalē aizturēja Dienvidkorejas kalmāru zvejas kuģi, kas zvejoja austrumu piekrastē.
Savā runā Ļi detalizēti izklāstīja savu daudzpakāpju atkalapvienošanās plānu, kas sāktos ar "miera kopienu", kad pussala tiks atbrīvota no kodolieročiem.
Nākamais solis ir radikāli atjaunot Ziemeļkorejas ekonomiku un izveidot "ekonomisko kopienu, kurā abas Korejas strādās ekonomiskās integrācijas virzienā", viņš teica.
Visbeidzot abas Korejas būs gatavas "likvidēt dažādo sistēmu sienu" un nodibināt kopienu, kas nodrošinās "cieņu, brīvību un pamattiesības visiem iedzīvotājiem".
"Ar šī procesa starpniecību mēs varēsim galarezultātā panākt Korejas mierīgu apvienošanos," viņš piebilda.
Ļi ierosināja ieviest arī "apvienošanās nodokli", lai finansētu izmaksas, kādas būs nepieciešamas abu valstu apvienošanai, kuras šķir aizvien pieaugoša ekonomiskā plaisa.
Apvienošanās ar savu nabadzībā slīgstošo kaimiņvalsti Dienvidkorejai izmaksātu aptuveni 1,3 triljonus dolāru (708,5 miljardi latu), liecina pēc parlamenta komitejas pasūtījuma veiktais pētījums.
Centrālās bankas dati rāda, ka Ziemeļkorejas iekšzemes kopprodukts pagājušajā gadā sasniedza 24,7 miljardus dolāru, kas ir mazāk nekā 3% no Dienvidkorejas IKP.
Korejas pussala tika sadalīta komunistiskajos Ziemeļos un kapitālistiskajos Dienvidos pēc Japānas kapitulācijas 1945.gada 15.augustā Otrā pasaules kara beigās.
Ļi atzinīgi novērtēja Japānas centienus uzlabot attiecības, taču norādīja, ka daži jautājumi vēl ir jāatrisina. Japānas premjerministrs Naoto Kans, kurš vēlas nostiprināt attiecības ar Dienvidkoreju, otrdien vēlreiz atvainojās par koloniālo kundzību un apsolīja atdot vērtīgus korejiešu mākslas priekšmetus.
Ļi uzslavēja Kanu par atvainošanos. "Tomēr vēl paliek jautājumi, kas ir jāatrisina. Abām valstīm jāveic konkrēti pasākumi, lai veidotu jaunas attiecības turpmākajiem 100 gadiem," viņš teica, gan neiedziļinoties detaļās.
Abas valstis normalizēja attiecības 1965.gadā, taču kaimiņvalsts bieži apsūdz Japānu mēģinājumos noklusēt kara laika zvērības.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
