"Šodien AES iziet cauri nopietnai fāzei - degvielas ielādēšanai tās reaktora aktīvajā zonā (..). Mēs ceram, ka Būšehras saražotā elektroenerģija valsts energosistēmai tiks pieslēgta tuvāko trīs mēnešu laikā," norādīja Teherānas kodolprogrammas vadītājs Ali Akbars Salehi.
Degvielas ielādēšana reaktorā sākās 21.augustā. Maskava Irānas AES piegādājusi 82 tonnas kodoldegvielas, plānojot arī izlietotās degvielas otrreizēju pārstrādi.
Ar naftu un gāzi bagātā Irāna uzstāj, ka AES ir tai vitāli nepieciešama, lai nodrošinātu augošo pieprasījumu pēc elektrības.
Vācu firma "Siemens" darbu pie Būšehras AES sāka jau 70.gados ASV atbalstītā Irānas šaha valdīšanas laikā, bet projekts tika apstādināts pēc monarha gāšanas 1979.gada revolūcijā. Vēlāk projektu atdzīvināja pašreizējais Irānas augstākais līderis ājatolla Ali Hameneji, bet 1994.gadā to pārņēma Krievija. Arī vēlāk AES pabeigšana tika vairākkārt atlikta saistībā ar nesaskaņām par Irānas kodolprogrammu.
Teherāna otrdien arī paziņojusi, ka Irānas un sešu galveno pasaules lielvaru - ASV, Francijas, Krievijas, Ķīnas, Lielbritānijas un Vācijas - kodolsarunu saturs, datums un norises vieta vēl nosakāma.
"Abām pusēm vajadzētu par to vienoties un otrai pusei (sešām lielvarām) jāizrāda elastība," iknedēļas preses konferencē izteicās Irānas Ārlietu ministrijas preses sekretārs Ramins Mehmanparasts. Viņa komentāri sekoja Eiropas Savienības (ES) augstākās ārlietu pārstāves Ketrinas Eštones piektdien izteiktajam priekšlikumam, ka sarunas varētu notikt Vīnē no 15. līdz 17.novembrim.
Mehmanparasts paziņoja, ka abām pusēm vispirms jāvienojas par sarunu dienas kārtību.
Irāna vienmēr uzstājusi, lai sarunas tiktu turpinātas, balstoties uz to priekšlikumu pamata, kurus tā sešām lielvalstīm iesniedza sākoties iepriekšējam sarunu raundam pagājušā gada oktobrī. Šai variantā Irānas kodolprogrammas jautājumi īpaši netiek uzsvērti.
Piektdien vēstulē Irānai Eštone uzstāja, ka galvenais uzsvars sarunās tikts likts uz Irānas kodolprogrammu, kurā Rietumi saskata slēptus bruņošanās draudus, ko Teherāna kategoriski noliedz.
Irānas amatpersonas, ieskaitot prezidentu Mahmudu Ahmadinedžadu, jau apsveikušas jaunu sarunu uzsākšanu, bet Eštones pārstāvis piektdien paziņoja, ka oficiāla Teherānas atbilde joprojām nav saņemta.
Irāna izvirzījusi trīs nosacījumus, kas lielvarām sarunu laikā jāņem vērā un kurus Irānas galvenais kodolsarunu vadītājs Saīds Džalili Eštonei darījis zināmus jūlijā.
Savā vēstulē Eštonei viņš uzsvēra, ka lielvalstīm skaidri jāpasaka, vai sarunu mērķis ir "sadarbība vai arī turpmāka konfrontācija un naidīgums pret irāņiem".
"Vai jūs ievērosiet sarunu loģiku, kas liek izvairīties no draudiem un spiediena?" jautāja Džalili, vienlaicīgi mudinot pretējo pusi arī izklāstīt tās "skaidro skatījumu" uz "cionistu režīma kodolarsenālu".
Domājams, ka Izraēlai, kura nav noraidījusi iespēju veikt militāru uzbrukumu Irānai saistībā ar tās kodolprogrammu, ir pašai savs līdz šim neuzrādīts kodolarsenāls.
ANO jau ir noteikusi Irānai sankcijas par attiekšanos apturēt urāna bagātināšanu - procesu, ko izmanto kodoldegvielas ražošanai, bet var izmantot arī atomieroču radīšanai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
