Grībauskaite: Viļņas Luķišķu laukumā vajadzīgs brīvības cīnītāju piemineklis

"Pilnīgi piekrītu domai, ka Luķišķu laukums jāizmanto mūsu brīvības cīnītāju piemiņas iemūžināšanai. Šim laukumam jākļūst mums ļoti dārgam un svētam," viņa sacījusi, pirmdien apmeklējot vēsturiskās neatkarības cīņu vietas Radvilišķu rajonā un atklājot memoriālu, kas veltīts Lietuvas Brīvības cīņas kustības padomes 1949.gadā pieņemtajai Neatkarības deklarācijai.

Radvilišķu rajona Mēnaišu ciemā atjaunots Lietuvas nacionālo partizānu augstākā komandpunkta bunkurs un virs tā esošā klēts, bet līdzās uzcelts piemineklis. Šai bunkurā laikā no 1949.gada 2. līdz 22.februārim bija sapulcējušies nacionālo partizānu komandieri no visas Lietuvas, kas vienojās dibināt Lietuvas Brīvības cīņas kustību, apsprieda tās politisko programmu un bruņotās pretošanās taktiku, bet 16.februārī, pieminot Lietuvas valstiskuma atjaunošanu 1918.gadā, pieņēma savu Neatkarības deklarāciju.

Kā uzsvēra Grībauskaite, nacionālo partizānu kustībai Lietuvas vēsturē bijusi milzīga loma. "Misiju atjaunot valsti, kas bija zaudējusi savus vadītājus, uzņēmās tautas jaunais zieds, valstij un tās ideāliem uzticīgākie cilvēki: jaunākie virsnieki, skolotāji, studenti, lauksaimnieki. Šīs deklarācijas parakstītāji saprata, cik situācija ir sarežģīta, un novērtēja nevienlīdzīgos spēkus šai cīņā. (..) Vienotības apziņa, kas apvienoja cilvēkus šai bunkurā, - tā ir vērtība, kas jāsargā un jākopj arī mums," viņa sacījusi.

Ar stiklu pārsegtais bunkurs apskatāms no augšas, ieejot atjaunotajā klētī. Memoriālā redzamas partizāniem piederējušās lietas, eksponāti no Šauļu "Aušras" muzeja un Lietuvas Genocīda upuru muzeja fondiem.

Bruņotā pretošanās padomju okupācijai Lietuvā sākās 1944.gadā un turpinājās līdz pat 1953.gadam, kad tika sagrautas organizētās nacionālo partizānu struktūras.

Tēlnieka Jona Jagēlas veidotajā piemineklī iemūžināti visi astoņi partizāni, kas parakstījuši vēsturisko dokumentu, - Jons Žemaitis, Ādolfs Ramanausks, Leonards Grigonis, Jozs Šibaila, Vītauts Gužs, Aleksandrs Grībins, Petrs Bartkus un Broņus Liesis.

Neviens no šiem leģendārās partizānu deklarācijas parakstītājiem nenodeva savus ideālus un cilvēkus, kuri tos glabāja. Diemžēl neviens no viņiem nesagaidīja brīdi, kad Lietuva atguva brīvību, viņu atdusas vietas nav zināmas, un šis memoriāls varētu kļūt par visu nacionālo partizānu brīvības centienu simbolu.

Lietuvas Seims 1999.gadā pieņēma likumu, kurā atzina 1949.gada 16.februāra Neatkarības deklarāciju par dokumentu, kuram bijusi būtiska loma Lietuvas tiesiskajā sistēmā un valsts kontinuitātes saglabāšanā.