Nākamgad vēlēšanas gaidāmas sešās no sešpadsmit Vācijas federālajām zemēm.
Vācijas galēji labējā Nacionāldemokrātiskā partija (NPD) un Vācu Tautas partija (DVU) paziņojušas, ka abu pušu līderi trešdien parakstījuši vienošanos par jauna politiskā spēka "NPD-Tautas savienība" izveidi ar 1.janvāri.
"Tas, ko mēs esam sasnieguši, ir vienas spēcīgas un vienotas galēji labējas partijas radīšana," teikts NDP līdera Matiasa Fausta paziņojumā.
"Vēlēšanas Saksijā-Anhaltē [Vācijas austrumos] martā parādīs, ka nākotnē būs vieglāk ienest nacionālo politiku [federālo zemju] parlamentos. Sekojošais domino efekts dos tālākus panākumus," ir pārliecināts Fausts.
Vācijā plašas debates šogad izraisīja Bundesbankas valdes locekļa Tilo Saracina grāmata "Deutschland schafft sich ab: Wie wir unser Land aufs Spiel setzen" ("Vācijas pašiznīcināšanās: Kā mēs esam likuši uz spēles mūsu zemi"), kas kļuva par bestselleru.
Grāmatā autors apgalvo, ka neizglītotie, slikti integrētie un neproduktīvie musulmaņu imigranti, kas turklāt strauji vairojas, pārpludina Vāciju, to apdraud un padara stulbāku.
Saracina spriedumus asi kritizēja vairāki prominenti politiķi, bet NDP tos atklāti apsveica.
Arī iedzīvotāju aptaujas liecināja par vērā ņemamām simpātijām atsevišķiem viņa argumentiem, radot bažas, ka populistiska partija ar harizmātisku līderi priekšgalā varētu gūt labus panākumus.
Tomēr šķiet, ka ne NDP, ne DVU, kuru jau labu laiku vajā finansiālas problēmas un partijas biedru skaita mazināšanās, nekādus jūtamus panākumus nav guvušas.
Nevienai no abām neonacistu partijām ne reizi nav izdevies iekļūt Vācijas federālajā parlamentā.
1964.gadā izveidotajai NDP ir sešas vietas Meklenburgas-Priekšpomerānijas parlamentā un astoņas vietas Saksijā. Abas federālās zemes atrodas Vācijas austrumos, kur raksturīgs augsts bezdarba un nabadzības līmenis.
DVU 1971.gadā izveidoja miljonārs Gerhards Frejs. Partijai ir viena vieta Brēmenes parlamentā un saskaņā ar pašu teikto - aptuveni 4000 biedru.
Konstitūcijas aizsardzības biroja dati liecina, ka NPD rindās 2009.gada beigās bija 6800 biedru.
Plānots, ka Hamburgā vēlēšanas notiks februārī, Saksijā-Anhaltē, Bādenā-Virtembergā un Reinzemē-Pfalcā - martā, bet Brēmenē - maijā.
Septembrī pie vēlēšanu urnām dosies Meklenburgas-Priekšpomerānijas un Berlīnes vēlētāji.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
