Vēstnieks min vairākus piemērus normatīvajos aktos, kuru ieviešanā ES uzvedoties kā no pārējās pasaules izolēta vienība.
Lielākās pretenzijas Krievijai raisa ES politika enerģētikas jomā, kas paredz atsaistīt dabasgāzes transporta tīklus no piegādātāju uzņēmumiem.
Čižovs uzskata, ka savienības dalībvalstis "izjutīšost lielas problēmas". Pirmā tās jutīs Lietuva, kas pēc gada grasās īstenot ES direktīvu, bet ir atkarīga no viena piegādātāja "Gazprom".
Čižovs min arī gaisa transporta reglamentāciju, kas paredz maksas iekasēšanu no aviokompānijām par CO2 izmešiem. Par to varētu runāt vispasaules cīņas ar globālo sasilšanu kontekstā, nevis vienpusējā kārtībā.
Viņš brīdināja, ka Krievija būs spiesta īstenot atbildes pasākumus, ja šajā ziņā nekas nemainīsies.
"Un tad problēma, kas attiecas uz ES valstu lidsabiedrību maksājumiem, lai lidotu pāri Sibīrijai, būs tikai ziediņi. Tāpēc, ka tad runa būs miljardiem eiro, kas būs jāmaksā par lidojumiem pāri Krievijas gaisa telpai," norāda Čižovs.
Ceturtdien paredzēta Krievijas premjerministra Vladimira Putina vizīte Briselē, lai apspriestu ES un Krievijas regulārās sadarbības jautājumus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
