Salīdzinājumam 11. marta zemestrīces un cunami iespaidā Japānā notikušajā avārijā "Fukušima-1" AES, lai arī tā atzīta par tikpat bīstamu - septītās pakāpes - negadījumu kā Černobiļa, noplūdusī radiācija tomēr ir gandrīz divdesmit reizes mazāka nekā avārijā Ukrainā pirms 25 gadiem.
Specālisti atzīst, ka līdzīga veida militārās katastrofas - atombumbu nomešana 1945. gada augustā uz Japānas pilsētām Hirosimu un Nagasaki, sekas, pirmkārt jau mirstības un iedzimto saslimstību ziņā starp katastrofas upuriem un viņu pēnācējiem, apogeju sasniedza tieši 25 gadus pēc tās. 2011. gads var izrādīties par zīmīgu atskaites punktu arī Černobiļai.
1986. gada 25. un 26. aprīli Černobiļas atomelektrostacijas (AES) personāls veica izmēģinājumus, lai pārbaudītu, vai turbīnas spēs izstrādāt pietiekamu atlikušās enerģijas daudzumu dzesēšanas sistēmām, ja notiks elektroenerģijas padeves traucējumi.
Avārijas aizsardzības sistēma bija apzināti atvienota, lai tā netraucētu izmēģinājumam. Reaktora jaudai strauji palielinoties, avārijas sistēma nedarbojās, un sākās nekontrolējami notikumi: sprādziens, ugunsgrēks un radioaktīvo izmešu strauja noplūde atmosfērā.
Vēja un atmosfēras augšējo slāņu kustības rezultātā, radioaktīvās vielas sasniedza Baltiju, Skandināvijas reģionu, Poliju, Vācijas, Šveices, Lielbritānijas un pat Francijas ziemeļu daļu.
Ar vairāku dienu novēlošanos no dzīvībai bīstamās 30 kilometru zonas ap staciju evakuēja 100 000 iedzīvotāju.
Lēš, ka pavisam cietuši ap 3,3 miljoniem Ukrainas iedzīvotāju, bet kopumā cietušo skaits var sasniegt septiņus miljonus cilvēku.
Par dzīvošanai bīstamām teritorijām atzītas 150 000 kvadrātkilometru lielas platības Ukrainā, Baltkrievijā un Krievijā.
Avārijas seku likvidācijā piedalījās 840 000 cilvēku, daudzi no viņiem piespiedu kārtā. Šāds liktenis bija arī 6000 Latvijas iedzīvotājiem, vairāk nekā 500 no viņiem miruši gūtā apstarojuma iespaidā.
Lai pātrauktu radiācijas noplūdi uz avarējušā energobloka uzcēla betona sarkofāgu. To uzskatīja par pagaidu risinājumu vismaz uz 20 gadiem.
Jauna un drošāka sarkofāga celtniecībai nepieciešami 740 miljoni eiro (518 miljoni latu) . Starptautisko donoru konfernecē G-8 un ES dalībvalstis pagājušajā otrdienā kopā apsolīja sagādāt 575 miljonus eiro (402 miljonus latu). Lai Černobiļu padarītu par ekoloģiski drošu zonu un palīdzētu arī katastrofā cietušajiem, būtu nepieciešami 1,16 miljardi eiro (780 miljoni latu).
Posta ainas, kas atklājas stacijā un tās apkārtnē, pēdējā laikā piesaista arvien vairāk tūristu, padarot "radiācijas tūrismu" par plaukstošu biznesu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
