Bušs ceturtdien aicināja ANO veikt stingrus pasākumus, lai panāktu Irākas atbruņošanos, vai arī gatavoties ASV vienpusējām akcijām pret Sadama Huseina režīmu.
Bušs apsūdzēja Huseinu par "gadu desmitiem ilgu nepakļaušanos" virknei ANO rezolūciju un teica, ka pasaules valstu organizācija zaudēs savu nozīmi, ja tā necentīsies panākt savu prasību izpildi.
Vācija ir viena no visasākajām Buša Irākas plānu kritiķēm, un šis jautājums ir kļuvis par strīdu objektu 22.septembrī gaidāmajās vēlēšanās Vācijā. Fišers atzinīgi novērtēja to, ka ASV pakļāvusies starptautiskajam spiedienam un meklē daudzpusēju pieeju, pirms rīkoties vienpusēji, un teica, ka šī izdevība ir jāizmanto, lai veidotu starptautisku pieeju Irākas jautājuma risināšanai.
Bušs solīja "strādāt kopā ar ANO Drošības padomi, lai dotu prettriecienu mūsu kopīgajam izaicinājumam", taču piebilda, ka "par ASV nodomiem var nešaubīties".
Francija, kas ir viena no Drošības padomes pastāvīgajām loceklēm, un arī citas valstis neizslēdz militāras akcijas, taču vēlas, lai vispirms vēlreiz tiktu izmēģināta inspekciju programma.
Fišers brīdināja, ka vienpusēja rīcība pret Irāku apdraudētu terorisma apkarošanas koalīciju, kas tika izveidota pēc pagājušā gada teroristu uzbrukumiem Ņujorkā un Vašingtonā, un destabilizētu stāvokli Tuvajos Austrumos. Viņš norādīja, ka nav skaidra priekšstata par to, kas notiks Irākā, ja Sadams Huseins tiktu gāzts.
Fišers arī pieprasīja, lai Bagdāde atļautu atgriezties ANO inspektoriem.
Vācijas kanclers Gerhards Šrēders gandrīz katru dienu atkārto, ka viņš nesūtīs karaspēku uz Bagdādi, un atsakās atklāt, vai viņš atļaus ASV izmantot karabāzes Vācijā un pārlidot valsts teritoriju, ja izceltos karš ar Bagdādi.
Kanclers ieņēmis radikālāku nostāju nekā vairākums Eiropas valstu un uzsver, ka pat gadījumā, ja ANO Drošības padome pieņemtu jaunu rezolūciju, kurā būtu atbalstīts karš, viņš nepieļautu, ka Vācija tajā iesaistās.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
