Foto: stock.xchng
Lielbritānijas valdība pirmdien atteicās no plāniem reformēt parlamenta Lordu palātu, izraisot vienu no lielākajām krīzēm valdošās konservatīvo un liberāldemokrātu koalīcijas pastāvēšanas vēsturē.

Liberāldemokrātu partijas līderis vicepremjers Niks Klegs paziņoja, ka premjerministra Deivida Kamerona Konservatīvo partija ir lauzusi vienošanos ar liberāldemokrātiem, atsakoties atbalstīt liberāldemokrātu iecerēto Lordu palātas reformu.

Klegs sacīja, ka liberāldemokrāti savukārt neatbalstīs konservatīvo ieceri mainīt parlamenta vēlēšanu apgabalu robežas.

"Konservatīvo partija nepilda apņemšanos atbalstīt Lordu palātas reformu un līdz ar to daļa no mūsu vienošanās ir lauzta," preses konferencē Londonā teica Klegs.

"Tāpēc es esmu paziņojis premjerministram, ka tad, kad parlaments balsos par [vēlēšanu apgabalu] robežu maiņu, kas būtu spēkā [nākamajās parlamenta] vēlēšanās 2015.gadā, es došu rīkojumu savai partijai balsot pret," sacīja liberāldemokrātu līderis.

Konservatīvie uzskata, ka pašreizējās vēlēšanu apgabalu robežas tiem nav izdevīgas.

Klegs bija iecerējis, ka Lordu palātā, kas izveidota 14.gadsimtā, vietu vairs nevarēs mantot, kā arī gribēja samazināt tās locekļu skaitu no pašreizējiem apmēram 800 līdz apmēram 450.

"Neievēlēta Lordu palāta ir pretrunā ar demokrātijas principiem un sabiedrisko domu. Tas ir izsmiekls mūsu apgalvojumam, ka [Lielbritānija] ir visu demokrātiju māte," sacīja liberāldemokrātu līderis.

Vairākumu Lordu palātas locekļu ieceļ politiskās partijas, taču augšpalātas locekļi ir arī 26 arhibīskapi un bīskapi, bet 92 vietas tiek mantotas.

Pagājušajā mēnesī valdošajai koalīcijai nācās atteikties no svarīga balsojuma parlamentā par Lordu palātas reformu, kad apmēram 100 konservatīvo deputātu draudēja pretēji partijas nostājai to neatbalstīt.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!