"Sarunas ir noslēgušās," apliecināja Eštone. "Tekstu parafējuši abi premjerministri."
"Tas ir solis prom no pagātnes, un abām valstīm tas ir arī solis tuvāk Eiropai," uzsvēra augstā amatpersona, kura spēlēja starpnieka lomu Serbijas premjerministra Ivicas Dačiča un Kosovas valdības vadītāja Hašima Tači sarunās.
Panāktā vienošanās "palīdzēs mums sadziedēt pagātnes rētas," izteicies Tači.
Abas delegācijas tagad devušās uz NATO mītni, lai tiktos ar alianses ģenerālsekretāru Andersu Fogu Rasmusenu.
Galvenais klupšanas akmens abu valstu sarunās līdz šim bija Kosovas serbu kopienas turpmākais statuss.
Nedz Serbija, nedz Kosovā dzīvojošie serbi joprojām neatzīst Prištinas pasludināto neatkarību.
Kosova neatkarību vienpusēji pasludināja 2008.gadā, taču Serbija joprojām to uzskata par savas teritorijas sastāvdaļu, lai gan Kosovas neatkarību atzinušas aptuveni 100 valstis, tostarp ASV un vairums ES dalībvalstu.
Attiecību uzlabošana ar Kosovu ir svarīgākais priekšnoteikums, ko Brisele izvirzījusi Serbijai, lai turpmāk sekmīgi varētu notikt tās virzība uz ES.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
